Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte

Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte (LU MF) dibināta 1919. gada septembrī, bet 1950. gadā fakultāti atdalīja no Latvijas Universitātes un uz tās bāzes izveidoja Rīgas Medicīnas institūtu. Fakultātes darbību atjaunoja 1998. gadā. Medicīnas fakultātē realizēja augstāko profesionālo studiju programmu ārstniecībā, kā arī veselības zinātņu bakalaura un maģistra programmas māszinībās, farmācijas bakalaura un maģistra programmas un virkni doktorantūras programmu. Fakultātē strādāja vairāk kā 120 mācībspēku, arī vizitējošie profesori no Vācijas, ASV un Šveices.

Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes vadības telpas atrodas LU Zinātnes mājā Jelgavas ielā 3 (pa labi).

LU Medicīnas fakultātes administatīvās telpas līdz 2019. gadam atradās Latvijas Universitātes galvenajā ēkā Raiņa bulvārī 19 Rīgā.

LU MF kopā ar LU Rīgas Medicīnas koledžu un LU P. Stradiņa medicīnas koledžu īstenoja LU studiju virzienu "Veselības aprūpe" ar 21 akreditētām studiju programmām.

2024. gadā Medicīnas fakultāti apvienoja ar Bioloģijas fakultāti un Ķīmijas fakultāti, izveidojot Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāti.

Vēsture

LU Medicīnas fakultātes preklīnisko katedru ēka Kronvalda bulvārī 9 (kopš 1920. gada).

Anatomijas un histoloģijas institūta vadītājs profesors Gastons Bakmanis (vidū pa labi) un viņa asistents Jēkabs Prīmanis kopā ar studentiem (pirms 1925).

Profesora Pētera Sniķera lekcija LU studentiem 1920. gados.

Lēmumu par Latvijas Augstskolas Medicīnas fakultātes izveidi pieņēma 1919. gada vasarā, bet 1919. gada 28. augustā uz pirmo sēdi sanāca fakultātes izveides subkomisija, kurā piedalījās Ādams Butuls, Augusts Pētersons, Gustavs Reinhards, Pēteris Sniķers, Oskars Voits un Eduards Zariņš. 1919. gada 11. septembrī profesora E. Zariņa vadībā notika pirmā Medicīnas fakultātes dekanāta sēde. Pirmie fakultātes mācībspēki pamatā bija Tērbatas un Maskavas universitāšu, kā arī Pēterpils Kara medicīnas akadēmijas beidzēji, bet daži bija pieaicināti arī no Zviedrijas, Austrijas un ASV universitātēm.

1920. gadā Medicīnas fakultātes dekāna kabinetu un kanceleju iekārtoja bijušā pareizticīgo semināra ēkā Kronvalda bulvārī 9. Tajā vispirms iekārtoja Anatomijas katedru, vēlāk fizioloģijas un fizioloģiskās ķīmijas, vispārējās patoloģijas, farmakoloģijas, higiēnas un mikrobioloģijas katedras. Kopš 1928. gada fakultātes klīniskā pamatbāze bija Rīgas pilsētas 2. slimnīca, bet studentu apmācība notika arī Rīgas pilsētas 1. slimnīcā, Sarkanā Krusta slimnīcā, Bērnu slimnīcā, Rīgas pilsētas Sarkankalna slimnīcā, pilsētas morgā Maskavas ielā u. c. Zobārstniecības nodaļas vajadzībām pielāgoja ēku Stabu ielā 9.

Pēc Latvijas okupācijas Otrā pasaules kara beigās 1944. gadā lielākā daļa Medicīnas fakultātes devās trimdā uz Vāciju, kur turpināja akadēmisko darbību Baltijas Universitātē. Pateicoties enerģiskajam fakultātes dekānam Paulam Stradiņam, 1945. gadā atsāka LVU Medicīnas fakultātes darbību ar samērā lielu studentu skaitu. 1945. gadā notika pāreja no sešgadīgās uz PSRS medicīnas institūtiem raksturīgo piecgadīgo ārstniecības studiju programmu, tomēr 1947. gadā atkal atgriezās pie sešgadīgas programmas. 1946. gada LK(b)P Centrālkomitejas biroja sēdē Medicīnas fakultātes mācībspēkus raksturoja kā politiski neuzticamus un nepietiekami kvalificētus, tādēļ vadošos fakultātes posteņos iecēla iebraucējus no PSRS, kuri ieviesa padomju augstskolu tradīcijas un darba kārtību. 1950. gada 10. jūnijā izdeva Staļina parakstītu PSRS Ministru padomes rīkojumu nr. 8640-r”: „Atļaut Latvijas PSR Ministru padomei uz Latvijas Valsts universitātes Medicīnas fakultātes bāzes organizēt Latvijas PSR Veselības ministrijas Rīgas Medicīnas institūtu”.

1997. gada 22. oktobrī notika pirmā LU Medicīnas fakultātes atjaunošanas iniciatīvas grupas sēde. 27. decembrī to atbalstīja LU Senāts, pieņemot lēmumu Nr. 170 „Par Medicīnas fakultātes atjaunošanu Latvijas Universitātē”. Ar LU rektora Jura Zaķa 1998. gada 2. februāra pavēli par Medicīnas fakultātes pagaidu dekānu iecēla Uldi Vikmani, bet 1. jūnijā fakultāte oficiāli atsāka darbu. Medicīnas fakultātes atjaunošanas svinīgā sēde notika 1998. gada 4. septembrī. 1999. gada 25. novembrī Rīgas 1. slimnīcas teritorijā Šarlotes ielā 1 atklāja LU Medicīnas fakultātes dekanāta telpas, kas tur atradās līdz 2013. gada septembrim, kad dekanāta telpas iekārtoja LU galvenajā ēkā.

Kopš 2019. gada janvāra fakultātes administrācija un preklīniskās izglītības telpas atrodas Latvijas Universitātes Zinātņu mājā Jelgavas ielā 1 Torņakalna apkaimē.

Profesori (1919-1950)

LU Medicīnas fakultātes padomes sēde dekāna M. Zīles vadībā (1925). 2.rindā no kreisās: K. Barons, G. Bakmanis, J. Prīmanis, J. Miķelsons, Ed. Kalniņš, R. Krimbergs, J. Ruberts, M. Zīle (dekāns), E. Paukuls (sekr.), J. Alksnis, R. Adelheims, A. Starkovs, H. Buduls, V. Kļimenko, E. Gartjē, F. Neireiters. 1. rindā no kreisās: P. Sniķers, J. Jankovskis, A. Skuja, C. Amslers, E. Fērmanis.

Starp LU Medicīnas fakultātes profesoriem līdz Latvijas okupācijai 1940. gadā bija divi Latvijas Universitātes rektori: oftalmologs Jānis Ruberts (1874-1934) un internists Mārtiņš Zīle (1863-1945), kā arī anatomi Gastons Bakmanis (1883-1964) un Jēkabs Prīmanis (1892-1971), fiziologs un bioķīmiķis Roberts Krimbergs (1874-1941), farmakologs Cēzars Amslers (1881-1965), mikrobiologs Egons Dārziņš (1894-1966), higiēnists Ernsts Fērmanis (1872-1947), patologi Romāns Adelheims (1881-1938) un Ernests Paukuls (1872-1941), internisti Vasīlijs Kļimenko (1868-1941), Jānis Miķelsons (1888-1952) un Kristaps Rudzītis (1899-1978), ķirurgi Jēkabs Alksnis (1870-1957), Jānis Jankovskis (1876-1925) un Pauls Stradiņš (1896-1958), ginekologs Ernests Putniņš (1867-1962), pediatrs Eduards Gartjē (1872-1959), psihiatrs Hermanis Buduls (1882-1954), dermatovenerologs Pēteris Sniķers (1875-1944), stomatologs Kārlis Barons (1865-1944) un citi.

Otrā pasaules kara beigās daudz LU MF docētāju devās bēgļu gaitās un vairums pirms kara izveidoto zinātnisko skolu neguva turpinājumu. Medicīnas fakultātes dekāns 1944. - 1947. gadā bija profesors Pauls Stradiņš, darbu fakultātē turpināja bērnu ķirurgs Aleksandrs Bieziņš (1897-1975), oftalmologs Kārlis Balodis (1889-1964), stomatologs Dominiks Kalvelis (1903-1988) un iebraucēji no PSRS: anatoms Vasīlijs Kalbergs (1893-1983), bioķīmiķis Aleksandrs Šmits (1892-1978), ftiziatrs Ernests Burtnieks (1898-1958) u.c.

Dekāni

• Eduards Zariņš no 1919. līdz 1920. gadam
• Roberts Krimbergs no 1920. līdz 1923. gadam un no 1927. līdz 1929. gadam
• Jānis Ruberts ievēlēts 1923. gadā, taču neilgi pēc tam viņš kļuva par LU rektoru
• Mārtiņš Zīle no 1923. gada līdz 1925. gadam
• Hermanis Buduls no 1925. līdz 1927., no 1929. līdz 1931. un no 1935. līdz 1937. gadam
• Jēkabs Alksnis no 1931. līdz 1933. gadam
• Pēteris Sniķers no 1933. līdz 1935. un no 1937. līdz 1939. gadam
• Jēkabs Prīmanis no 1939. līdz 1940. un no 1941. līdz 1943. gadam
• Pēteris Vegers no 1940. līdz 1941. gadam
• Miķelis Veidemanis no 1943. līdz 1944. gadam
• Pauls Stradiņš no 1944. līdz 1946. gadam
• Aleksandrs Šmits no 1946. līdz 1949. gadam
• Ernests Burtnieks no 1949. līdz 1950. gadam, pirmais Rīgas Medicīnas institūta direktors
• Uldis Vikmanis no 1998. līdz 2008. gadam
• Ingrīda Rumba-Rozenfelde no 2008. līdz 2016. gadam
• Valdis Folkmanis no 2016. līdz 2024. gadam

Struktūras

• Anatomijas un histoloģijas katedra
• Dermatoveneroloģijas katedra
• Farmakoloģijas katedra
• Internās medicīnas katedra
• Ķirurģijas katedra
• Medicīnas bioķīmijas katedra
• Medicīnas pedagoģijas, ētikas un vēstures katedra
• Onkoloģijas katedra
• Patoloģijas katedra
• Pediatrijas katedra
• Veselības vadības un informātikas centrs

Mācībspēki (2017)

Fakultātes dekāns Valdis Folkmanis, prodekāns Gustavs Latkovskis, profesori Daina Andersone, Viesturs Boka, Uga Dumpis, Andrejs Ērglis, Konstantīns Kalnbērzs, Vija Zaiga Kluša, Gundega Knipše, Dainis Krieviņš, Mārcis Leja, Jurijs Markovs, Ruta Muceniece, Valdis Pīrāgs, Andris Rubins, Ingrīda Rumba-Rozenfelde, Alfrēds Jānis Sīpols, Nikolajs Sjakste, Immanuels Taivans, Uldis Vikmanis, Aija Žileviča, asociētie profesori Igors Aksiks, Ināra Marija Ančupāne, Sarmīte Boka, Ilva Daugule, Inguna Ebela, Inese Folkmane, Valentīna Gordjušina, Ieva Henkuzena, Baiba Jansone, Arnolds Jezupovs, Alvils Krams, Džanna Krūmiņa, Vladimirs Kuzņecovs, Aldis Puķītis, Silvija Remberga, Una Riekstiņa, Tūrs Selga, Gunta Strazda, Tatjana Tračevska, Ilze Vīberga, Egils Vjaters, viesprofesori Klauss Hermans Francs Fogts, Francs Siksts Keks, Egils Vēverbrants, docenti Ainārs Bajinskis, Māris Bukovskis, Zane Dzirkale, Alinta Hegmane, Sergejs Isajevs, Patrīcija Ivanova, Igors Ivanovs, Tālis Kauliņš, Līga Krīgere, Jānis Misiņš, Aleksejs Miščuks, Solvita Olsena, Dzintars Ozoliņš, Inese Kolontaja-Zaube, Silvestrs Rubins, Kristīne Saleniece, Armands Sīviņš, Aiga Stāka, Ieva Tolmane, Valērijs Žarkovs, lektori Ilze Aizsilniece, Inita Buliņa, Kristīne Geldnere, Dagnija Gulbe, Jevgeņijs Kalējs, Viktors Kozirovskis, Ina Mežiņa-Mamajeva, Inese Paudere, Kaspars Peksis, Milāna Zabunova.

Skatīt arī

• Latvijas Universitāte

Ārējās saites

• Medicīnas fakultātes sadaļa LU portālā
• PIETEIKUMS STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAI (2006)