Romāns Augusts Adelheims (vācu: Roman August Adelheim; dzimis 1881. gada 2. augustā, miris 1938. gada 7. novembrī) bija vācbaltiešu izcelsmes ārsts patologs, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors (1925-1938).

Romāns Adelheims
Roman Adelheim
Romāns Adelheims
Personīgā informācija
Dzimis 1881. gada 2. augustā
Tallina, Igaunijas guberņa
(tagad Karogs: Igaunija Igaunija)
Miris 1938. gada 7. novembrī (57 gadi)
Rīga, Karogs: Latvija Latvija
Tautība vācbaltietis
Vecāki Voldemārs Adelheims, Henriete (dzimusi Hāzenbuša (Hasenbusch))
Dzīvesbiedre Anita fon Vilkene (Anita v. Wilcken)
Zinātniskā darbība
Zinātne medicīna
Darba vietas Latvijas Universitāte
Alma mater Tērbatas Universitāte
Sasniegumi, atklājumi prozektūras nodibināšana Latvijā, LU Cilvēka patoloģijas muzeja nodibināšana

Dzīves gājums labot šo sadaļu

 
Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes mācībspēki (no kreisās): Kārlis Mazurs, Pēteris Sniķers, Romāns Adelheims, Reinholds Sniķers

Dzimis 1881. gada 2. augustā Tallinā advokāta Voldemāra Adelheima (1845-1913) un viņa sievas Henrietes, dzimušas Hāzenbušas ģimenē. Mācījās Tallinas Nikolaja ģimnāzijā, studēja medicīnu Tērbatas universitātē (1901-1907), pēc tam strādāja par prozektora palīgu TU Patoloģijas institūtā (1908-1910). Papildinājās Bāzelē, Berlīnē, Minhenē, Sanktpēterburgā (1910-1913). Izveidoja un vadīja prozektūru Rīgas pilsētas 2. slimnīcā un Pastēra institūtu (1914-1917). Kopš 1914. gada bija prozektors arī citās Rīgas slimnīcās.

1920. gadā viņu ievēlēja par Latvijas Universitātes docenta vietas izpildītāju un LU Patoloģijas institūta direktoru, vēlāk par vecāko docentu (1923) un profesoru (1925). 1923. gadā viņš aizstāvēja doktora grādu.[1] 1921. gadā lika pamatus LU Cilvēka patoloģijas muzejam.[2]

Miris 1938. gada 7. novembrī Rīgā, apglabāts Lielajos kapos.

Tiek uzskatīts par LU Medicīnas fakultātes Patoloģijas katedras[3] un Rīgas Stradiņa universitātes Mikrobioloģijas katedras pamatlicēju.[4]

Darbi labot šo sadaļu

  • Adelheim, R. Beiträge zur Pathologischen Anatomie und Pathogenese der Kampfgasvergiftung. Virchows Archiv für pathologische Anatomie und Physiologie und für klinische Medizin 1922, 236:309-360 un 1923, 240:417-440
  • Adelheims, R., Rencis, E. Ķīmiskās kaujas vielas un aizsardzība pret tām. Rīga: LU, 1938. – 110 lpp.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. (latviski) «Latvijas Universtiātes pirmie doktori fotogalerija». http://vesture.lu.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2013. gada 16. augustā..
  2. (latviski) «LU Cilvēka patoloģijas muzejs». http://www.lu.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 23. augustā. Skatīts: 2013. gada 16. augustā.
  3. Gordjušina V., Skudra M., Vīksna A. Profesors Romans Adelheims un patoloģiskās anatomijas attīstība Latvijas Universitātē // LU Raksti. Rīga, 2004, 661. sēj., 162.-167. lpp.
  4. (latviski) «Mikrobioloģijas katedra». http://www.rsu.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 6. martā. Skatīts: 2013. gada 16. augustā.

Ārējās saites labot šo sadaļu

Baltiešu biogrāfiskais leksikons digitāli.