Roberts Mārtiņš Krimbergs (1874–1941) bija latviešu fiziologs un bioķīmiķis, medicīnas doktors (1907), profesors (1909), Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes dekāns (1920–1923, 1927–1929). Pētījis karnozīna un metilguanidīna fizioloģisko nozīmi organismā, izolējis karnitīnu un noskaidrojis tā struktūrformulu (1905).[1]

Roberts Krimbergs
Roberts Krimbergs
Personīgā informācija
Dzimis 1874. gada 21. janvārī
Iecavas pagasts, Kurzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1941. gada 29. aprīlī (67 gadi)
Rīga, Karogs: Latvija Latvija
Tautība latvietis
Zinātniskā darbība
Zinātne Fizioloģija, fizioloģiskā ķīmija
Darba vietas Latvijas Universitāte, Maskavas Universitāte, Harkivas Universitāte
Alma mater Maskavas Universitāte
Sasniegumi, atklājumi karnitīna atklāšana (1905)

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu

Dzimis 1874. gada 21. janvārī Iecavas pagasta Kraķu mājās zemnieka Pētera Krimberga un viņa sievas Doras, dzimušas Švarcbahas, ģimenē. Mācījās Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāzijā, bet pēdējo gadu Rīgas Nikolaja ģimnāzijā (1894). Studēja Maskavas universitātes medicīnas fakultātē (1894-1899), pēc tam Fizikas un matemātikas fakultātes Dabaszinību nodaļā (1900-1904). Pēc studiju beigšām turpināja strādāja par universitātes Maskavas Universitātes docētāju (1904–1909), aizstāvēja medicīnas doktora disertāciju "Par slāpekli saturošām muskuļaudu ekstraktvielām" (1907). Papildinājies Vīnē, Minhenē, Heidelbergā un Berlīnē (1908-1909).[2]

1909. gada viņu ievēlēja par profesoru Harkivas universitātē, kur viņš bija katedras vadītājs (1909–1920). Nācis klajā ar jaunu teoriju par gremošanas dziedzeru sekrēcijas mehānismu.[3] 1920. gadā R. Krimbergs atgriezās dzimtenē un tika iecelts par Latvijas Universitātes Fizioloģijas un fizioloģiskās ķīmijas katedras vadītāju (1920). Viņš bija pirmais vēlētais LU Medicīnas fakultātes dekāns (1920–1923, 1927–1929).

Miris 1941. gada 29. aprīlī Rīgā, apglabāts Meža kapos.

Karnitīna atklāšana

labot šo sadaļu

R. Krimbergs karnitīnu izolēja no liellopu gaļas ekstrakta ("Lībiga gaļas ekstrakts"), noskaidroja tā molekulformulu, un veica pētījumus par muskuļaudu ekstraktvielu ietekmi uz gremošanas, sirds un asinsvadu sistēmām, strādājot Maskavas Universitātes Fizioloģiskās ķīmijas katedrā bioķīmiķa Vladimira Guļeviča vadībā.[4]

 
Roberta Krimberga grāmata "Hormoni" (1918).
  • Valtneris A. Profesoram Robertam Krimbergam - 125//Latvijas Ārstu Žurnāls, 1999; 3: 54.