Vija Zaiga Kluša (1940) ir latviešu farmakoloģe, Latvijas Universitātes profesore. Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekle (1992).[1]

Vija Zaiga Kluša
Personīgā informācija
Dzimusi 1940. gada 5. septembrī (83 gadi)
Rīga, Latvijas PSR (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latviete
Zinātniskā darbība
Zinātne farmakoloģija, medicīna
Darba vietas Latvijas Organiskās sintēzes institūts, Latvijas Universitāte
Alma mater Rīgas Medicīnas institūts
Apbalvojumi Triju Zvaigžņu ordenis, 3. šķira (2013)

Dzīves gājums labot šo sadaļu

Dzimusi 1940. gada 5. septembrī Rīgā. Studēja medicīnu Rīgas Medicīnas institūta Vispārējās ārstniecības fakultātē (1958—1964). Turpināja studijas aspirantūrā Latvijas Organiskās sintēzes institūtā (OSI) (1964—1967). 1968. gadā Tartu Universitātē aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta disertāciju, bet 1984. gadā medicīnas zinātņu doktores disertāciju. Bija zinātniskā līdzstrādniece OSI Farmakoloģijas laboratorijā (1969—1978), OSI Peptīdu molekulārās bioloģijas un farmakoloģijas laboratorijas vadītāja (1978—1987) un OSI Farmakoloģijas laboratorijas vadītāja (1987—1998). Papildinājās Bulgārijas Zinātņu akadēmijas Fizioloģijas institūtā Sofijā (1978), VDR Zinātņu akadēmijas Zāļu pētījumu institūtā Berlīnē (1984), Čehoslovākijas Zinātņu akadēmijas Organiskās ķīmijas un bioķīmijas institūtā Prāgā (1990) un Stokholmas Universitātē (1992). Kopš 1998. gada ir Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesore, Farmakoloģijas katedras vadītāja.[2]

Apbalvojumi un pagodinājumi labot šo sadaļu

  • Triju Zvaigžņu ordenis, 3. šķira (2013)
  • LU Gada balva par zinātniskās skolas izveidošanu (2010)
  • Solomona Hillera balva par darbu kopu „Farmakoloģiskie pētījumi: dioksonijs, peptīdi, dihidropiridīni, mildronāts” (2008, piešķir LZA, A/s „Grindeks”, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, Latvijas Organiskās sintēzes institūts)
  • Dāvida H. Grindeļa medaļa un balva (1998, piešķir A/s „Grindeks”)
  • Solomona Hillera medaļa, (1997, piešķir Latvijas Organiskās sintēzes institūts)
  • LZA Prezidija prēmija par monogrāfiju “Peptīdi – smadzeņu funkciju regulētāji” (1996)
  • PSRS Valsts prēmija par peptīdu un proteīnu pētījumiem (1981)
  • LZA Prezidija prēmija par hormonu un receptoru molekulāro mehānismu modelēšanu (1977)
  • LZA Prezidija prēmija par pretgripas preparāta midantāna farmakoloģiskiem pētījumiem (1970)
  • LZA Prezidija prēmija par oriģināla miorelaksanta dioksonija pētījumiem (1967)

Atsauces labot šo sadaļu

  1. «Latvijas ZA locekļi». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2015. gada 10. jūlijā.
  2. «mf.lu.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2015. gada 10. jūlijā.

Ārējās saites labot šo sadaļu