Ernsts Fērmanis

Ernsts Fērmanis (vācu: Ernst Friedrich Alexander Fehrmann, 1872-1947) bija vācbaltiešu izcelsmes higiēnists, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors.[1]

Ernsts Fērmanis
Ernsts Fērmanis
Personīgā informācija
Dzimis 1872. gada 1. martā
Pēterburga, Krievijas Impērija (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Miris 1947. gada 7. oktobrī (75 gadi)
Groshansdorfa, Šlēsviga-Holšteina, Karogs: Vācija Vācija
Tautība vācbaltietis
Vecāki Aleksandrs Fērmanis, Amālija Štāla
Dzīvesbiedre Vilhelmīne Berents
Zinātniskā darbība
Zinātne medicīna
Darba vietas Latvijas Universitāte, Pēterburgas kara medicīnas akadēmija
Alma mater Pēterburgas kara medicīnas akadēmija

DzīvesgājumsLabot

Dzimis 1972. gada 1. martā Pēterburgā Aleksandra Fērmaņa un viņa sievas Amālijas, dzimušas Štālas, ģimenē. Mācījās vācu Sv. Pētera ģimnāzijā Pēterburgā (1882-1889), studēja Tērbatas Universitātes medicīnas fakultātē (1889-1890) un Pēterburgas kara medicīnas akadēmijā (1890-1896). Dienēja Krievijas Impērijas armijā kā kara ārsts Cehanovā un Varšavā, pēc tam kara flotes ārts Kronštatē (1901-1911). 1907. gadā aizstāvēja dr. med. grādu, strādāja kā asistents Lielkņazienes Jeļenas Pavnovnas ārstu tālākizglītības klīniskajā institūtā (1911-1914).

Pirmā pasaules kara laikā darbojās kā vecākais ordinators jūras kara flotes lazaretēs Tallinā (1914), Samsalā (1915), tad Tallinas karaostas sanitārajā inspekcijā (1916-1917). Igaunijas brīvības cīņu laikā dienēja Tallinas zemessardzē un Krievijas Ziemeļrietumu armijas sanitārajā inspekcijā (1918-1919). 1920. gadā strādāja par Tērbatas Universitātes Higiēnas institūta asistentu.

1921. gadā viņu ievēlēja par Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes docentu, vēlāk par higiēnas profesoru (1927) un mikrobioloģijas profesoru (1930). 1929.-1939. gadā profesors E. Fērmanis docēja mikrobioloģiju Higiēnas institūta Higiēnas un mikrobioloģijas katedras Mikrobioloģijas nodaļā Kronvalda bulvārī 9. Katedras darbinieki nodarbojās ar darba un ūdens higiēnas jautājumiem, pētīja Daugavas ūdens sastāvu, pievērsās tuberkulozes un vēdertīfa apkarošanai Latvijā.[2]

1939. gadā vācbaltiešu izceļošanas laikā pārcēlās uz dzīvi okupētajā Polijā, kur bija ierēdnis Poznaņas medicīnas pētniecības iestādē (1940-1943). Pēc Otrā pasaules kara beigām dzīvoja Holšteinas zemē Rietumvācijā.[3]

Miris 1947. gada 7. oktobrī Groshansdorfā (Großhansdorf) VFR.

DarbiLabot

  • Higiēna. Mācības grāmata studentiem, ārstiem un skolotājiem. Rīga: Valters un Rapa, 1937. - 302 lpp.
  • Cilvēka lipīgo slimību mikrobioloģija ar imunitātes mācību. Rīga: LU, 1940.

AtsaucesLabot