Jānis Jankovskis (1876-1925) bija latviešu ķirurgs, latviešu strēlnieku ārsts. Latvijas Sarkanā Krusta dibinātājs (1918) un pirmais tā priekšnieks. Sarkanā Krusta slimnīcas galvenais ārsts. Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors.

Jānis Jankovskis
Jānis Jankovskis
Personīgā informācija
Dzimis 1876. gada 7. februārī
Poislīces muiža, Panevēžas apriņķis, Kauņas guberņa (tagad - Karogs: Lietuva Lietuva)
Miris 1925. gada 6. decembrī (49 gadi)
Rīga, Karogs: Latvija Latvija
Zinātniskā darbība
Zinātne medicīna
Darba vietas Pēterburgas kara medicīnas akadēmija, Latvijas Universitāte
Alma mater Berlīnes universitāte

Dzīvesgājums labot šo sadaļu

Dzimis 1876. gada 7. februārī Panevēžas apriņķa Poislīces muižas zemnieka Jāņa Jankovska ģimenē. Mācījās Jelgavas ģimnāzijā un Rīgas ģimnāzijā (1897). Studēja medicīnu Kijevas (1897) un Berlīnes universitātēs (1899–1902). Pēc diploma iegūšanas bija ordinators Pēterburgas kara medicīnas akadēmijas Dzemdētāju un sieviešu slimību klīnikā (1902–1903), pēc tam Berlīnes universitātes Iekšējo slimību klīnikā. Krievijas-Japānas karā bija ķirurgs Sarkanā krusta Liepājas nodaļas virsnieku lazaretē Harbinā (1904–1905).

Pēc atgriešanās dzimtenē bija Rīgas pilsētas 1. slimnīcas virsārsta Ādolfa fon Bergmaņa asistents (1906), vecākā ārsta palīgs (1912). Tērbatas Universitātē aizstāvēja dr. med. disertāciju "Par šautiem un durtiem vēdera orgānu ievainojumiem" (1910). Pirmā pasaules kara laikā Jānis Jankovskis izveidoja (1915) un vadīja Latviešu strēlnieku bataljonu apvienoto lazareti. Pēc Brestļitovskas miera līguma noslēgšanas 1918. gadā strādāja par Rīgas pilsētas 1. pilsētas slimnīcas II. ķirurģiskās nodaļas vecāko ārstu. Latvijas brīvības cīņu laikā 1918. gada 20. novembrī J. Jankovskis nodibināja Latvijas Sarkanā Krusta organizāciju, bija Sarkanā Krusta slimnīcas galvenais ārsts. Latvijas-Vācijas miera sarunu delegācijas loceklis Berlīnē (1920). Pateicoties viņa iniciatīvai, 1921. gadā Rīgā tika nodibināta žēlsirdīgo māsu skola (vēlākā Sarkanā Krusta medicīnas koledža), 1922. gadā kaulu tuberkulozes sanatorija Krimuldas pilī.[1]

Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes docents un Hospitālās ķirurģijas klīnikas vadītājs (1920), profesors (1924). Miris 1925. gada 6. decembrī Rīgā. Apbedīts Meža kapos, kur 1927. gadā uzstādīts viņa kapa piemineklis (tēlnieks Kārlis Jansons).

Darbi labot šo sadaļu

Literatūra labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. A. Vīksna. Latvijas ķirurģijas profesori. Rīga: 2010