Aleksandrs Šmits

Aleksandrs Šmits (dzimis 1892. gada 18. martā, miris 1978. gada 18. jūnijā) bija latviešu bioķīmiķis.

Aleksandrs Šmits Personīgā informācija Dzimis 1892. gada 18. martā Reņģes pagasts, Kurzemes guberņa (tagad Latvija) Miris 1978. gada 18. jūnijā (86 gadi) Rīga, Latvijas PSR (Latvija) Tautība latvietis

Zinātniskā darbība Zinātne Bioķīmija Alma mater Petrogradas Kara medicīnas akadēmija

Dzīvesgājums

Dzimis 1892. gadā. 1911. gadā beidza mācības Ventspils reālskolā. Studēja Pēterburgas Kara medicīnas akadēmijā (1912—1916). Pirmā pasaules kara laikā bija Krievijas impērijas armijas jaunākais kara ārsts, 1919. gadā bija latviešu strēlnieku pulka ārsts. Pēc Krievijas pilsoņu kara beigām 1921. gadā atgriezās Petrogradā un 1922. gadā pabeidza studijas Petrogradas Kara medicīnas akadēmijā. No 1925. gada bija akadēmisks mācību spēks, viņa vadībā 1928. gadā PSRS firma "Farmakon" sāka ražot insulīnu no liellopu aizkuņģa dziedzeriem. No 1934. gada vadīja Bioķīmijas katedru Ļeņingradas 2. Medicīnas institūtā. Šajā laikā vienlaicīgi bija arī Uztura institūta zinātniskais vadītājs (1935-1936). No 1936. līdz 1945. gadam bija Vissavienības Vitamīnu zinātniski pētnieciskā institūta direktors. 1939. gadā kļuva par medicīnas zinātņu doktoru. Šmits izstrādāja metodi askorbīnskābes koncentrātu iegūšanai no skujām, kas bija svarīgi kara laikā. Viņš arī noorganizēja vienkāršas iekārtas vitamīnu ražošanai.

Pēc Latvijas okupācijas un Otrā pasaules kara beigām Šmits 1945. gadā atgriezās Latvijā. Strādāja Rīgas Medicīnas institūtā par docētāju, vadīja LEKMI un Latvijas Bioķīmijas zinātniskās biedrību. Laikā no 1946. līdz 1949. gadam bija Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes dekāns. No 1947. līdz 1955. gadam bija Latvijas PSR Augstākās Padomes priekšsēdētāja vietnieks. No 1950. līdz 1973. gadam bija RMI Bioķīmijas katedras vadītājs. Šajā pat laikā no 1951. līdz 1953. gadam bija LZA Eksperimentālās medicīnas institūta direktors.

Apbalvojumi

• Staļina prēmija (1951)
• Latvijas PSR Valsts prēmija.

Darbi

Šmits publicēja vairāk kā 150 zinātnisko darbu insulīna un askorbīnskābes bioķīmijā un ražošanas tehnoloģijā, arī cilvēku parenterālajā barošanā. Pētījis aizkuņģa dziedzera hormona insulīna bioķīmiju, vitamīnu ķīmiju, to klīniskās lietošanas un ražošanas tehnoloģiju. Ieviesis vienkāršotu insulīna ražošanu PSRS (1928) un askorbīnskābes rūpniecisko sintēzi (1951).

• Аскорбиновая кислота, ее природа и значение в живом организме. М.— Л., 1941. (krieviski)