Oskars Grīgs (dzimis 1943. gada 20. janvārī,[1] miris 2017. gada 21. aprīlī[2]) bija latviešu politiķis, vairāku Saeimas sasaukumu deputāts.

Oskars Grīgs
5., 6. un 7. Saeimas deputāts
Amatā
1993. gads — 2002. gads

Dzimšanas dati 1943. gada 20. janvārī
Valsts karogs: Ostlande Kandava, Latvijas ģenerālapgabals, Ostlande (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miršanas dati 2017. gada 21. aprīlī (74 gadu vecumā)
Valsts karogs: Latvija Latvija
Tautība latvietis
Politiskā partija LZS
TB
TB/LNNK
LSDSP
PPR (no 2010)
Dzīvesbiedrs(-e) precējies
Bērni Gatis, Gita, Jurğis, Agne
Profesija tehniķis mehāniķis, lauksaimnieks

Dzimis Kandavā.[1] 1980. gadā pabeidzis Kandavas sovhoztehnikumu, iegūstot specialitāti automobiļu tehniskajā apkope un remontā.[3] Četrus gadus kā inženieris tehniķis dienējis PSRS kara flotē.[1] Grīgs bija viens no pirmajiem zemniekiem fermeriem Latvijā.[4] Bijis Zemessardzē kopš tās pirmsākumiem.

1993. gadā no Latvijas Zemnieku savienības saraksta ievēlēts 5. Saeimā, bet vēlāk pievienojies Tēvzemei un Brīvībai frakcijai. 6. Saeimā 1995. gadā Grīgs tika ievēlēts no Tēvzemei un Brīvībai saraksta. 1998. gadā viņu ievēlēja 7. Saeimā no Tēvzemei un Brīvībai/LNNK saraksta, bet jau 1999. gada septembrī viņu izslēdza no šīs partijas. 2000. gada novembrī Grīgs pievienojās LSDSP partijai un frakcijai Saeimā.[1] Visos Saeimas sasaukumos, kuros bija ievēlēts, viņš bija Nacionālās drošības komisijas un Aizsardzības un iekšlietu komisijas biedrs. 8. Saeimas vēlēšanās, kas norisinājās 2002. gadā, netika ievēlēts Saeimā. Arī kandidēšana 2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās bija neveiksmīga.[4]

2005. gada aprīļa beigās Grīgu aizturēja "aizdomās par nelegālu pieslēgumu dīzeļdegvielas vadam Polocka-Ventspils, nelikumīgu ieroču glabāšanu un mēģinājumu piekukuļot Tukuma rajona Ceļu policijas priekšnieku Vilni Vecriņķi, kuram Grīgs esot solījis maksāt 4000 latu mēnesī, lai Tukuma rajonā noteiktā ceļa posmā neatrastos Ceļu policijas patruļas, kad tiks transportēta nelegālā dīzeļdegviela."[5] Maijā Grīga zemnieku saimniecībā "Atmiņas" Irlavas pagastā un vairākos slēpņos tās apkārtnē atrada ievērojamu ieroču un munīcijas arsenālu.[6] 2006. gada oktobrī par iepriekšminētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem Grīgam tiesa piesprieda 2 gadus cietumsoda nosacīti.[5]

2010. gada Saeimas vēlēšanās startēja no partijas Par prezidentālu republiku saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā,[7] partijas sarakstam nepārvarot 5% barjeru.

Grīgs ir apbalvots ar 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.[8] Bija precējies, dēls Gatis.[1][9]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 «Oskars Grīgs attīstīs lauku tūrismu.». tvnet.lv. 2002-10-16. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-01-26. Skatīts: 2010. gada 30. jūlijā.
  2. «Oskars Grīgs». nekropole.lv. Skatīts: 2017. gada 24. aprīlī.[novecojusi saite]
  3. «8.Saeimas vēlēšanas — ziņas par deputāta kandidātu». Centrālā vēlēšanu komisija. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 26. maijā. Skatīts: 2010. gada 30. jūlijā.
  4. 4,0 4,1 «Aizdomās par dīzeļdegvielas zādzību aiztur bijušo deputātu Grīgu.». apollo.lv. 2005-04-27. Skatīts: 2019. gada 3. novembrī.
  5. 5,0 5,1 «Grīgam piespriež trīs gadu nosacītu brīvības atņemšanu.». tvnet.lv. 2006-10-12. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-03-06. Skatīts: 2010. gada 30. jūlijā.
  6. «Pie bijušā deputāta Grīga atrod granātmetējus un ložmetēju.». delfi.lv. 2005-05-20. Skatīts: 2010. gada 30. jūlijā.
  7. «Partija "Par prezidentālu republiku" iesniedz sarakstu, startēs arī Marģeris Martinsons un Zīgerista līdzgaitnieks Kostanda.». diena.lv. 2010-07-23. Skatīts: 2010. gada 30. jūlijā.
  8. «Barikāžu dalībnieki». Virtuālā enciklopēdija. Latvijas ļaudis uz 21. gadsimts sliekšņa. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 13. februārī. Skatīts: 2010. gada 15. jūlijā.
  9. «Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija — ziņas par deputāta kandidātu». Centrālā vēlēšanu komisija. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 16. martā. Skatīts: 2010. gada 30. jūlijā..