Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte

Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte ir viena no Latvijas Universitātes (LU) fakultātēm. Tās absolventi iegūst bakalaura, maģistra vai doktora grādu humanitārajās zinātnēs.

Humanitāro zinātņu fakultāte
LU HZF
Dibināta 1919
Tips Fakultāte
Dekāns Dace Balode
Saistītās mācību iestādes Latvijas Universitāte
Mājaslapa https://hzf.lu.lv/

Fakultāte piedāvas valodu un kultūras, filozofijas, vēstures un arheoloģijas, teoloģijas un reliģijpētniecības studijas. Studiju darbs līdz Rakstu mājas atklāšanai norisinās trīs ēkās — Visvalža ielā 4a (valodu un kultūras programmās), Aspazijas bulvārī 5 (vēstures un filozofijas programmās), kā arī Raiņa bulvārī 19 (teoloģijas un reliģijpētniecības programmās).

Studiju programmas

labot šo sadaļu

Bakalaura grāda iegūšanai

labot šo sadaļu
  • Anglistikas, Eiropas valodu un biznesa studijas;
  • Austrumu–Rietumu starpkultūru studijas;
  • Āzijas studijas;
  • Filoloģija (franču, klasiskā, krievu, vācu filoloģija, somugru studijas);
  • Filozofija;
  • Latvistika;
  • Teoloģija un reliģijpētniecība;
  • Vēsture un arheoloģija.

Maģistra grāda iegūšanai

labot šo sadaļu
  • Anglistika (Angļu valoda, literatūra un valodas apguve, Tulkošana);
  • Āzijas studijas;
  • Filozofija;
  • Latviešu valodas, literatūras un kultūras studijas;
  • Teoloģija un reliģijpētniecība;
  • Valodniecība, literatūrzinātne un reģionu kultūrstudijas (Ģermānistika, Klasiskās studijas, Romānistika, Rusistika un slāvistika, Baltijas jūras reģiona studijas);
  • Vēsture un arheoloģija.

Doktora grāda iegūšanai

labot šo sadaļu
  • Filozofija;
  • Teoloģija un reliģijpētniecība;
  • Valodu un kultūru studijas;
  • Vēsture un arheoloģija.
 
Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātes mācību spēki ap 1924. gadu. 1. rindā no kreisās: Aleksandrs Dauge, Kārlis Balodis, Jēkabs Velme, Jēkabs Lautenbahs, Ernests Felsbergs, Pēteris Šmits, Ludis Bērziņš; vidū: Kārlis Straubergs, Augusts Tentelis; 2. rindā no kreisās: Arnolds Spekke, Juris Plāķis, Ernests Blese, Pauls Jurevičs, Maksis Nusbergers, Pauls Dāle, Rūdolfs Jirgens, Pēteris Zālīte, Francis Balodis, Jānis Kauliņš.

Humanitāro zinātņu fakultātes aizsākumi atrodami 1919. gadā, kad pie Latvijas Augstskolas izveidoja Filoloģijas un filozofijas fakultāti. Pēc Otrā pasaules kara to sadalīja LVU Filoloģijas fakultātē un LVU Vēstures fakultātē, kuras 1954. gadā apvienoja LVU Vēstures un filoloģijas fakultātē. To 1970. gadā atkal sadalīja LVU Vēstures un filozofijas fakultātē un LVU Filoloģijas fakultātē. 2010. gadā apvienojās LU Filoloģijas un mākslas zinātņu fakultāte un LU Moderno valodu fakultāte, izveidojot LU Humanitāro zinātņu fakultāti.

2024. gadā Humanitāro zinātņu fakultātei tika pievienota Teoloģijas fakultāte un Vēstures un filozofijas fakultāte.[1]

  • Kārlis Kundziņš (1883—1967), LU Filoloģijas un filozofijas fakultātes dekāns (1919—1920)
  • Jānis Endzelīns (1873—1961), Filoloģijas un filozofijas fakultātes dekāns (1920—1923)
  • Pēteris Šmits-Smiters (1869—1938), Filoloģijas un filozofijas fakultātes dekāns (1923—1925)
  • Augusts Tentelis (1876—1942), Filoloģijas un filozofijas fakultātes dekāns (1927—1928; 1931—1933; 1935—1936)
  • Juris Plāķis (1869—1942), Filoloģijas un filozofijas fakultātes dekāns (1927—1929)
  • Francis Balodis (1882—1947), Filoloģijas un filozofijas fakultātes dekāns (1929—1931)
  • Kārlis Straubergs (1890—1962), Filoloģijas un filozofijas fakultātes dekāns (1937—1939)
  • Elga Stanke, LVU Vēstures un filoloģijas fakultātes dekāne (1955—1961)
  • Jekaterina Ripa, LVU Vēstures un filoloģijas fakultātes dekāne (1961—1963)
  • Alberts Varslavāns, LVU Vēstures un filoloģijas fakultātes dekāns (1963—1968)
  • Ojārs Niedre, LVU Vēstures un filoloģijas fakultātes dekāns (1969—1970)
  • Janīna Kursīte, LU Filoloģijas un mākslas zinātņu fakultātes dekāne (1992—2006)
  • Ausma Cimdiņa, LU Filoloģijas un mākslas zinātņu fakultātes dekāne (2006—2009)
  • Ilze Rūmniece, LU Humanitāro zinātņu fakultātes dekāne (2009—2019)
  • Indra Karapetjana (2019—2024)
  • Dace Balode (2024—)

Nodaļas un vadošie docētāji (2015)

labot šo sadaļu

Studiju programmu realizāciju nodrošina astoņas nodaļas:[2]

Ārējās saites

labot šo sadaļu