Ānfabrikas klintis
Ānfabrikas klintis ir līdz 17 m augstas, pelēcīgi iesarkanas smilšakmens klintis, kas atrodas Līgatnes upes kreisajā krastā Līgatnē. Ietilpst Gaujas nacionālā parka teritorijā. Valsts nozīmes ģeoloģisks un ģeomorfoģisks aizsargājams dabas piemineklis.[1]
Ānfabrikas klintis | |
---|---|
Ģeogrāfija | |
Atrašanās vieta | Līgatne, Cēsu novads, Latvija |
Koordinātas | 57°13′51″N 25°02′47″E / 57.230696°N 25.046425°EKoordinātas: 57°13′51″N 25°02′47″E / 57.230696°N 25.046425°E |
Vispārējā informācija | |
Tips | ģeoloģisks objekts |
Vecums | D3, Frāna, Gaujas svīta. |
Ānfabrikas klintis Vikikrātuvē |
Klintīs vairāki taisnstūraini caurumi, kuros atradās mūsdienās jau pamesti pagrabi. Uz klints augšu ved tūristiem izveidotas koka kāpnes, savukārt tālāk iekārtotā taka to savieno ar attālākajiem, smilšakmenī izcirstajiem Rīgaskalna pagrabiem.
Nosaukums
labot šo sadaļuNosaukumu ieguvušas no Ānfabrikas. Netālu no klintīm kopš 1813. gada Handfabrikā (Handfabrik) notika papīra atliešana ar rokām, bet sākot ar 1873. gadu šeit uzsāka pusvielu sagatavošanu Līgatnes papīrfabrikai. Kopš šā laika šīs ražotnes oficiālais nosaukums bija "An fabrik" (Pie fabrikas).
Alas un pagrabi
labot šo sadaļuPašreiz Ānfabrikas iezī saglabājušās 13 pagrabu vietas. Līgatnes vēstures pētnieks Aivars Balodis par Ānfabrikas alām un pagrabiem raksta:[2]
"Pirmie pagrabi šajā smilšakmens iezī izcirsti pēc 1815. gada vienlaicīgi ar papīra dzirnavu celtniecību. Izmantoti gan kā noliktavas, gan kā pagrabi. Piekļūšanai pagrabiem bijušas izbūvētas estakādes un pāri upei tiltiņš. Pagrabi šajā iezī atkarībā no situācijas dabā, tāpat kā Lustūža un Līgatnes upes lejteces pagrabi, izcirsti dažādos līmeņos. Pēdējie pagrabi šajā iezī izcirsti pēc 1871. gada... Anfabrikas ieža pagrabiem tiek pieskaitīti arī pagrabi iezī pirms Anfabrikas ieža, kā arī pēc 1873. gada cirstie pagrabi divos blakus esošajos Līgatnes upes pamatkrasta iežos".
Upe
labot šo sadaļuPie Ānfabrikas klints slūžām Līgatnes upe sadalās divās atsevišķās upēs — viena, kas plūst uz Gauju, un otra, kuras uzdevums bija apgādāt Līgatnes papīrfabriku ar papīra ražošanai nepieciešamo ūdeni. Uz Ānfabrikas slūžām ir izveidots pirmais un pagaidām Latvijā vienīgais zivju ceļš strauta foreļu (Salmo trutta fario), alatu (Thymallus thymallus), taimiņu (Salmo trutta) un lašu (Salmo salar) migrācijai.
Galerija
labot šo sadaļu-
Pagrabi klinšu sākumdaļā
-
Līgatnes upes tecējums aiz Ānfabrikas klintīm
-
Klinšu lielākā izciļņa augšdaļa
-
Klinšu lielākais izcilnis sānskatā
-
Ānfabrikas klintis 2000. gadā
-
Ānfabrikas klintis 2016. gadā
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Klintis, alas un pagrabi Līgatnes pilsētā
- ↑ «Anfabrikas klintis un pagrabi». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 19. jūnijā. Skatīts: 2015. gada 8. martā.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ānfabrikas klintis.