Pilsētbūvniecības un arhitektūras pieminekļi

Pie pilsētbūvniecības un arhitektūras pieminekļiem pieskaita objektus ar vēsturisku, arhitektonisku un māksliniecisku nozīmi. Pilsētbūvniecības pieminekļi ir raksturīgi apbūves kompleksi ar vienotu, vēsturisku ēku, ielu un citu apbūves elementu kompleksu.

Latvijas valsts aizsargājamo objektu sarakstā ir 43 pilsētbūvniecības objekti, 36 valsts, 5 vietējas nozīmes. 3412 arhitektūras pieminekļu — 317 valsts nozīmes.

Izcilākie apbūves kompleksi Latvijā ir Vecrīga, Rīgas bulvāru loks un centra eklektikas un jūgendstila apbūve, Košraga un Sīkraga zvejnieku ciemi (Talsu novada Kolkas pagasts), Kuldīgas vecpilsēta, Papes Ķoņi un Priediengals (Dienvidkurzemes novada Rucavas pagasts), Daugavpils cietoksnis, Majoru - Dzintaru vasarnīcu apbūveJūrmalā.

Aizsardzība

Aizsardzības noteikumi pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijās:

• saglabājama vēsturiski nozīmīgā plānojuma sistēma;
• atjaunojamas (restaurācija, rekonstrukcija) daļēji vai pilnīgi zaudētās kultūras vērtības;
• saglabājama pieminekļiem (vēstures, mākslas, arhitektūras) un teritorijai atbilstoša vide un kultūrainava;
• nodrošināma esošo kultūras vērtību iespējami pilnīgāka eksponēšana.

Pilsētbūvniecības pieminekļu aizsardzības zonas nodrošina pilsētbūvniecības pieminekļu teritoriju aizsardzību, mazinot jaunās apbūves funkcionāli nevēlamās darbības un struktūras ietekmi.

Noteikumi aizsardzības zonās:

• saglabājama vēsturiski nozīmīgā plānojumu sistēma;
• reglamentējama (saskaņojama) iespējamā vides pārveidošana, kas saistīta ar ēku un būvju nojaukšanu, pārveidošanu, celtniecību, ceļu izveidošanu, autostāvvietu iekārtošanu, ārējā apgaismojuma ievilkšanu, apzaļumošanu un reklāmu izvietošanu;
• reglamentējams izmantošanas un aizsardzības režīms.

Klasifikācija

Vietējas un valsts nozīmes

Pēc Ministru Kabineta 2003 .gada noteikumiem valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi ir:

1. Nozīmīgas vietas, kombinētie cilvēku un dabas veidojumi (pilsētu vēsturiskie centri, ciemi, dārzi un parki), teritorijās, kurām ir starptautiskā, nacionālā, etnogrāfiskā vērtība, līdz 19. gadsimtam ieskaitot.
2. Pilsētu un lauku ēku grupas, kas ir starptautiski vai nacionāli nozīmīgas (vecākas par 50 gadiem )
3. Būves, ēkas un to konstrukcijas, kas ir starptautiskas vai nacionālas nozīmes stilu paraugi, ievērojamus arhitektūras darbus vai mītņu celtnes (vēlākas par 30 gadiem)

Vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļi:

1. Nozīmīgas vietas, konstruētie cilvēka un dabas veidojumi, kultūrvēsturiskas cilvēku veidotas ainavas, kam ir reģionāla nozīme.
2. Viendabīgas pilis, lauku ēku grupas, kas ir raksturīgas attiecīgajam kultūrvēsturiskajam novadam
3. Būves, ēkas un to konstrukcijas, arī detaļas un to robežas, kas ir raksturīgas noteiktam Latvijas reģionam.

Klasifikācija pēc veida

Pilsētbūvniecības un arhitektūras pieminekļus var iedalīt:

1. pilsētvēsturiskie centri, tajos dominē 3 pilsētu apbūves plānu veidi:

• lineārs, kad dominē viena galvenā iela, kurai apkārt veidojas pilsēta
• radiālais — dominē 3 galvenās ielas un to krustojumu vietā atrodas laukums
• taisnstūra plānojums — galvenās ielas krustojuma vietā veido taisnstūra laukumu.

2. kultūrvēsturiskās teritorijas, to aizsardzības nodrošināšana, īpaši noteikumi par katru objektu atsevišķi — lībiešu krasts, Papes zvejnieku ciems, Abavas senleja, Vārnu māju kalēja sēta, Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs, Turaidas muzejrezervāts, Vēvera ciema apbūve, Daugavas ieleja.
3. saimnieciskās ēkas, dzīvojamās ēkas
4. civilbūves ar sabiedrisku raksturu — slimnīcas, teātri, muzeji, skolas, utt.
5. sakrālās arhitektūras pieminekļi,
6. militāra un aizsardzības rakstura celtnes,
7. industriālās arhitektūras paraugi,
8. dārzu un parku arhitektūras objekti arī kapsētas arhitektūra
9. tautas celtniecības pieminekļi — krogi, pasti, rijas, klētis, vējdzirnavas

Ārējās saites

• Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts Arhivēts 2019. gada 13. martā, Wayback Machine vietnē.