Papīrfabrika "Līgatne"

Šis raksts ir par papīrfabriku. Par citām jēdziena Līgatne nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Līgatnes papīrfabrika ir papīra ražošanas uzņēmums Līgatnē. Tā darbojās no 1815. līdz 2016. gadam; akvareļa papīra ražošana nelielā apjomā atjaunota 2024. gadā.

SIA Papīrfabrika "Līgatne"
Bijušais tips	Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
Darbības joma	Papīra rūpniecība
Dibināts	1815. gadā (2000. gadā)
Beidza pastāvēt	2016. gadā
Galvenais birojs	Līgatne, Latvija
Produkti	papīrs

Vēsture

Rīgas papīrfabriku akciju sabiedrības plakāts

Līgatnes papīrfabrika 20. gadsimta sākumā.

Līgatnes papīrfabrikas viesu nams (1914).

Rīgas papīrfabriku AS 2000 Latvijas rubļu akcija (1920).

1815. — 1915. gadā

1814. gada 13. novembrī Rīgas tirgotāji Justus Štorhs un Kārlis Kibers saņēma rentē Patmales muižas dzirnavas un zemes gabalu pie Līgatnes upītes, un nosauca to par Konrādsrūe (Conradsruhe). Gada laikā dzirnavas tika pārbūvētas, lai ražotu papīru. Dzirnavās sāka strādāt papīra ražošanas meistars un septiņi zeļļi, kuri 1815. gadā ar roku darbu izgatavoja pirmos 1050 pudus papīra.

Pēc papīrfabrikas īpašnieka Dītriha Kārļa Kibera (Kyber, 1771—1823) nāves uzņēmumu Kyber und Co pārņēma viņa atraitne Margareta Jakobīne Kibere un trīs dēli. 1827. gadā manufaktūrā strādāja 33 muižas un 18 brīvie latviešu strādnieki, 11 krievu strādnieki, viens vācu meistars un viens kalējs. Augstākās šķiras rakstāmpapīra ražošanai sāka izmantot ķimikālijas.

1830. gadā darbu uzsāka galvenā jeb vidus fabrika. Papīra gludināšanai izmantoja gludināmo mašīnu ar vara veltņiem un papīra slīpējamo mašīnu. 1849. gadā darbu sāka pirmā ar ūdens turbīnu darbināmā papīrmašīna.

1856. gadā Paltmales muižu un papīrfabriku (Papierfabrik Ligat, genannt Conradsruhe) no Kibera dēliem par 42 000 sudraba rubļu nopirka Vidzemes zemestiesas asesors Kārlis Georgs fon Grothuss, kas uzstādīja otro papīrmašīnu un nodibināja akciju sabiedrību "Līgatnes papīru fabriku kompānija". 1863. gadā Līgatnes papīrfabriku nopirka tās akcionārs un direktors Artūrs fon Freitāgs-Loringhofens, 1864. gadā Rīgas tirgotājs Džons Armitsteds, bet 1865. gadā AS "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas Līgatnē uzsāka kokmasas ražošanu, līdz tam papīru ieguva no lupatām. Uzņēmumu pārdēvēja par "Rīgas papīrfabriku AS" (Aktien-Gesellschaft Rigaer Papierfabrike), kuras galvenā ražotne bija Juglas papīrfabrika, kurai bija trīs direktori — Džons Armitsteds, N. Kimmels un Aleksandrs Mencendorfs.

1879. gadā Viskrievijas manufaktūru izstādē Sanktpēterburgā Līgatnes papīrs saņēma sudraba medaļu. 1876. gadā akciju sabiedrības kontrolpaketi ieguva Mencendorfu dzimta. 1884. gadā papīrfabrika nodega, bet gada laikā nopirka jaunu papīrmašīnu no Vācijas uzņēmuma Hemmer. 1892. gadā darbu uzsāka otrā papīrmašīna, bet 1895. gadā trešā papīrmašīna. 1894. gadā Viskrievijas izstādē Sanktpēterburgā Līgatnes papīrs saņēma Lielo Zelta medaļu. 1896. gadā rūpniecības un mākslas izstādē Ņižņijnovgorodā Līgatnes papīrfabrikai piešķīra tiesības uz produkcijas attēlot valsts ģerboni. Līdz 1913. gadam Līgatnē ražoja īpaši augstas kvalitātes papīru svarīgiem valsts dokumentiem.

1914. gadā atklāja fabrikas viesu namu, ko bija projektējis un cēlis arhitekts un būvuzņēmējs Pēteris Meņģelis. Pēc Pirmā pasaules kara sākuma 1915. gadā papīrmašīnas izveda uz Krieviju.

1921. — 1944. gadā

1920. gadā Latvijas valdība papīra ražošanas atjaunošanai Līgatnē piešķīra 20 miljonus Latvijas rubļu. Akciju sabiedrības "Ziemeļu papīra un celulozes fabrikas" ģenerāldirektors Emīls Fāle 1920. gadā nopirka akciju sabiedrības "Rīgas rakstāmpapīru fabrikas kompānija" (pamatkapitāls 6 000 000 Latvijas rubļu) akciju kontrolpaketi. Viņa brālis Vilhelms Fāle kļuva par fabrikas direktoru. 1921. gada maijā ražošanu atsāka pirmā papīrmašīna, 1923. gadā uzstādīja otro papīrmašīnu un atsāka kokmasas ražošanu. 1924. gadā uzsāka kreppapīra ražošanu. 1929. gadā sākušās ekonomiskās krīzes iespaidā Emīls Fāle 1930. gadā „Rīgas Rakstāmpapīru fabrikas kompānijas” akciju kontrolpaketi pārdeva Vācijas un Beļģijas baņķierim Mendelsonam. 1936. gadā sāka darboties trešā papīrmašīna. 1937. gadā papīra ražošanā Līgatnes papīrfabrika sasniedza saražotās produkcijas maksimumu — ap 6200 tonnu papīra gadā. Tajā laikā Līgatnē ražoja aptuveni 100 dažādu papīra veidu, apmēram pusi produkcijas eksportēja uz ārzemēm. Pēc Otrā pasaules kara sākuma un vācbaltiešu repatriācijas Līgatnes papīrfabriku nacionalizēja.

1945. — 1990. gadā

Vācu armijas atkāpšanās laikā 1944. gada oktobra sākumā vairākas fabrikas ēkas uzspridzināja. 1945. gada februārī atsāka papīra ražošanu ar trim papīrmašīnām, pirmajā gadā 421 strādnieks saražoja 2103 tonnas papīra. Ceturto papīrmašīnu uzstādīja 1952. gadā. 1957. gadā 1057 strādnieki saražoja 11 253 tonnas papīra un 2203 tonnas kokmasas. Vecās papīrmašīnas ar jaunām nomainīja 1974. un 1978. gadā. 1977. gadā Līgatnes papīrfabrika kļuva par "Latvijas papīrrūpniecības apvienības" struktūrvienību.

1990. — 2013. gadā

Līgatnes papīrfabrikas ražošanas ēkas

Līgatnes papīrfabrikas vārti

Pēc PSRS sabrukuma fabrikā turpināja darboties tikai viena papīra mašīna. Sākumā fabrika galvenokārt ražoja iesaiņojuma papīru no makulatūras, gadā pārstrādājot apmēram 16 000 tonnu otrreizējo izejvielu. 1993. gada 5. novembrī Līgatnes papīrfabrika daļēji nodega, to atjaunoja arī ar iedzīvotāju ziedojumiem. Pakāpeniski uzņēmums sāka ražot vērtīgāku produkciju: zīmēšanas papīru, čaulu papīru un čaulas. Papīra ražošanas mašīna, kurai sākotnēji plānotā jauda bija 20 t diennaktī un papīra ražošanas ātrums 120 m/min, tika uzlabota un rekonstruēta.

1997. gada 22. martā papīrfabriku privatizēja un tās akciju kontrolpaketi (74%) ieguva fabrikas direktors Andris Segliņš. 2001. gada 9. augustā to pārdēvēja par AS Papīrfabrika "Līgatne". 2011. gadā papīrfabrika strādāja ar 5,13 miljonu EUR apgrozījumu un cieta 292 030 EUR zaudējumus, 2012. gadā samazināja nerentablo papīru izstrādājumu ražošanu. Fabrikā strādāja 150 cilvēki. 2012. gadā saražotā papīra apjoms sasniedza 9154 tonnas, tai skaitā eksporta tirgiem — 7735 tonnas. 2012. gadā uzņēmuma apgrozījums bija 4,49 miljoni EUR un 10 741 EUR peļņa.

2013. gadā uzņēmumam bija sakrājušies parādi, izjuka katlumāja un nebija līdzekļu, ar ko to atjaunot. Papīra ražošana tika apturēta. Pēdējos gados darbojās viena papīrmašīna, kas varēja ražot līdz 45 t papīra diennaktī, sasniedzot ātrumu 200 m/min; gadā varēja saražojot līdz 12 000 t papīra. 2013. gada augustā riska kapitāla investīciju uzņēmums BaltCap pārdeva Džērsijā reģistrētā Baltic Investment Fund III C.V. (49,23 %) un Nīderlandē reģistrētā Baltic Investment Fund III L.P. (8,79 %) piederošās AS Papīrfabrika "Līgatne" kapitāla daļas (58,02 %) uzņēmumiem AS Valsts papīru spiestuve un AS Rīgas zīmogu fabrika.

2013. gada novembrī Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā ierosināja AS Papīrfabrika "Līgatne" tiesiskās aizsardzības procesu un 2014. gada 10. februārī tiesa iecēla tiesiskās aizsardzības procesa administratoru, 23. maijā apstiprināja tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu. Darbības atjaunošanas plāns paredzēts diviem gadiem. 17. jūnijā Papīrfabrika "Līgatne" izbeidza tiesiskās aizsardzības procesu un pasludināja maksātnespējas procesu. Papīrfabrikai piederošo ēku un zemi iegādājās tās kreditors Norvik banka. 2016. gada 2. martā uzņēmumu likvidēja.

Ražošanas atjaunošana (kopš 2024. gada)

2022. gadā Līgatnes papīrfabriku par 1 050 000 eiro iegādājās uzņēmējs Edgars Ricevs. Tika atjaunota un uzlabota vecā papīra masas sagatavošanas iekārta, uzstādīta jauna līnija akvareļu papīra ražošanai ar maksimālo jaudu līdz trīs tonnām diennaktī, ieguldot aptuveni 400 000 eiro. Papīra ražošanu atsāka 2024. gada jūnijā.

Industriālais tūrisms

Līgatnes papīrfabrikā ir iespējams gida pavadībā iepazīties ar papīra ražošanas procesu un aplūkot papīrmašīnu un citas iekārtas. Līgatnes tūrisma informācijas centrs piedāvā maršrutu fabrikas un tās ciemata vēsturiskā centra apskatei. Centru 2011. gadā atzina par Latvijas uzvarētāju konkursā "Eiropas izcilākie tūrisma galamērķi" (European Destinations of Excellency, EDEN).

Skatīt arī

• Juglas papīrfabrika
• Staiceles papīrfabrika