Lēnu katoļu baznīca
Lēnu Svētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Liepājas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Kuldīgas novada Nīkrāces pagasta Lēnu ciemā. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
| Lēnu Svētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca | |
|---|---|
 Lēnu katoļu baznīca | |
  Lēnu baznīca | |
| Pamatinformācija | |
| Atrašanās vieta |
 Latvija, Kuldīgas novads, Nīkrāces pagasts, Lēnas |
| Koordinātas | 56°37′13″N 21°59′03″E / 56.62028°N 21.98417°EKoordinātas: 56°37′13″N 21°59′03″E / 56.62028°N 21.98417°E |
| Piederība konfesijai | Romas katoļu baznīca |
| Iesvētīšanas gads | 1750 |
| Baznīcas vai organizācijas statuss | Liepājas diecēze |
| Statuss | baznīca |
| Vadība |
prāvests Andreja Mediņš |
| Mājaslapa | www.katedrale.lv |
| Arhitektūras apraksts | |
| Fasādes virziens | R |
| Celtniecības beigas | 1750 |
| Specifikācija | |
| Būvmateriāli | ķieģeļu mūra |
Vēsture
labot šo sadaļuKurzemē hercoga Gotharda Ketlera valdīšanas laikā (1561-1587) visas baznīcas katoļiem tika atņemtas un nodotas luterāņiem, bet katoļticīgie Lēnās bija vēl 18. gadsimta sākumā.[2] 1722. gadā Durbes īpašnieks Ernests Fromholds Ostenzakens savā īpašumā ieguva Līces, Lēnu, Mugurkaula un Bātes muižas un, pats pāriedams katoļticībā, veco pussagruvušo baznīcu atdeva katoļiem.[2] Pēc reformācijas grāfs Šembeks no Sakena nopirka Lēnu muižu, ko uzdāvināja katoļu baznīcai Livonijas bīskapu uzturēšanai. Lēnu kapsētā bija veca koka kapela. Tās vietā 1750. gadā par Livonijas bīskapa Jāzepa Puzinas līdzekļiem uzcēla pašreizējo baznīcu. Lēnās dzīvoja bīskapi Jāzeps Puzina un Antons Ostrovskis, jo tā bija Livonijas bīskapu vasaras rezidence. Bīskaps Jāzeps Puzina nomira 1752. gadā un tika apbedīts baznīcas kriptā. Bīskapu Ostrovski 1758. gadā pārcēla par Kijivas palīgbīskapu. Vēlāk Lēnās dzīvoja bīskaps Aleksandrs Lodzinskis, kuru pēc nāves arī apbedīja dievnama pagrabā. Baroni Ostenzakeni Lēnu muižu no baznīcas vēlējās atgūt. Baidīdamies, ka pēc Kurzemes pievienošanas Krievijas Impērijai tas var realizēties, bīskaps Gedroics Lēnu muižu pārdeva Ostenzakeniem par 10 tūkstošiem skudu. Iegūto naudu noguldījis bankā un ar iegūtajiem peļņas procentiem atbalstījis nabadzīgākās Kurzemes baznīcas. Tas tika darīts arī pēc Kurzemes katoļu diecēzes pievienošanas Viļņas bīskapijai 1798. gadā un pēc 1848. gada, kad Kurzemes katoļu diecēzi pievienoja Žemaitijas bīskapijai.
1974. gadā uz Rundāles pils muzeju tika pārvesti zārkos saglabājušies bīskapu tērpu fragmenti, mitras, zābaki un citi priekšmeti.[3] 2000. gadā uzcelts jauns galda altāris, kuru dāvinājuši Neatkarīgās Maltas bruņinieku ordeņa kavalieri.[4]
Eksterjers
labot šo sadaļuDievnams ir apmesta ķieģeļu mūra celtne ar diviem vidēji augstiem torņiem, kuros atrodas viens 1792. gadā liets zvans. Baznīcas jumts no kārniņiem. Baznīcai sānos piebūvēta viena ķieģeļu sakristeja. Baznīcu ieskauj dārzs, ko noslēdz ķieģeļu stabiņos akmeņu mūra žogs. Ieejas vārti veidoti no dzelzs. Tuvumā atrodas veca koka plebānija ar kārniņu jumtu. Ieejas durvis atrodas no gala un sakristejas.
Interjers
labot šo sadaļuTā ir 11,3 metrus gara un 9,4 metrus plata vienas navas telpa ar cementa flīžu grīdu, kuru 1939. gadā klāja prāvesta J. Samuša laikā virs sarkano ķieģeļu grīdas. Dievnamam ir ķieģeļu griesti, kas veidoti velvē. Virs ieejas ir kora telpas ar 18. gadsimta ērģelēm, kas bojātas Otrajā pasaules karā. Presbitēriju no lūgšanu telpas atdala dievgalds. Zem presbitērija atrodas kripta ar divu pēdējo Piltenes bīskapu zārkiem. Kancele un soli dievlūdzējiem ir veidoti no mūra. Baznīcā ir trīs mūra altāri. Lielajā jeb centrālajā altārī ir Vissvētākās Trīsvienības un Svētā Antona glezna un pelikāna skulptūra. Kreisajā pusē ir Lurdas Dievmātes statuja ar senu Dievmātes gleznu altārī, bet labajā pusē atrodas Jēzus Sirds altāris ar Jēzus Sirds figūru un vecu Krustā Sistā Pestītāja gleznu. Aplūkojami ir mākslinieciski augstvērtīgi biktssoli[5] — viens no 17. gadsimta, bet divi no 18. gadsimta vidus un Krustaceļa senās bildes. Dievnamā ir arī citi vērtīgi mākslas priekšmeti — 18. gadsimta Kristus figūra, koka krucifikss, 18. — 19. gadsimta svečturi, 19. gadsimta lustra, kauss, patēna un monstrance.
Draudze
labot šo sadaļuDraudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Liepājas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Andrejs Mediņš.[6] Lēnu draudze sākusi veidoties rekatolizācijas periodā, 1722. gadā. Dievkalpojumi baznīcā notiek vienu reizi nedēļā svētdienās, bet tā ir atvērta katru dienu. Draudzei ir viena — Lēnu kapsēta.
Draudzes lielākie svētki
labot šo sadaļuDraudzes lielākie svētki ir Zvaigznes diena jeb Triju Ķēniņu diena, Vissvētākās Trīsvienības svētki, Svētā Antona no Padujas svētki.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Liepājas diecēze Arhivēts 2008. gada 28. decembrī, Wayback Machine vietnē. www.catholic.lv
- ↑ 2,0 2,1 Cakuls, Jānis. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija, 1997.541.lpp.
- ↑ Svilāns, J. Latvijas Romas katoļu baznīcas. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija, 1995. 290.-291.lpp.
- ↑ Interesantas vietas[novecojusi saite] www.visit.kuldiga.lv
- ↑ Lēnu Romas katoļu baznīca Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē. www.senakuldiga.lv
- ↑ Lēnu draudze www.katedrale.lv
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Lēnu Romas katoļu baznīca www.senakuldiga.lv
- Lēnu Romas katoļu baznīca www.vietas.lv
- Interjera attēls www.vietas.lv
- Kristīgie skolotāji Lēnu baznīcā www.katedrale.lv
- Kur doties www.kurdoties.lv
- Lēnu katoļu mūra baznīca[novecojusi saite] www.visit.kuldiga.lv