Apģērbs

izstrādājums, arī izstrādājumu kopums ķermeņa aizsargāšanai no ārējās vides iedarbības
(Pāradresēts no Tērps)

Apģērbs, arī drēbes vai tērps, ir izstrādājums vai izstrādājumu kopums, kura mērķis ir apsegt cilvēka ķermeņa daļas. Apģērbs ir viena no cilvēka pamatvajadzībām, kas nodrošina aizsardzību pret ārējās vides iedarbību, piemēram, neļauj ķermenim atdzist vēsos laikapstākļos, aizsargā no kukaiņu kodumiem, neļauj apdedzināties un saskrāpēties. Apģērbu lielā mērā nosaka mode.

1962. gadā izdota pastmarka, kurā redzami latviešu tautas tērpi

Ir dažāda veida apģērbi, kuru funkcijas atšķiras, piemēram, bikses nodrošina kāju nosegšanu, krekls — ķermeņa augšdaļas nosegšanu, galvassegasgalvas nosegšanu un tā tālāk. Apģērbu mēdz iedalīt mājas apģērbā, kas parasti ir ērts, varbūt nedaudz novalkāts un nav sevišķi saudzējams, izejamajā apģērbā, kas ir formālāks un reprezentablāks, piemēram, smokings, kā arī funkcionālajā apģērbā, kas paredzēts specifisku funkciju veikšanai, piemēram, uniforma. Mēdz arī izdalīt apakšveļu, kas tiek vilkta tieši uz miesas, parasti paredzot tai pa virsu uzvilkt vēl kādu apģērbu, un virsdrēbes, kas ir apģērba pati ārējā kārta un kuru mēdz novilkt ienākot iekštelpās.

Apģērba materiāli

labot šo sadaļu

Agrāk cilvēki darināja apģērbu no dzīvnieku ādām un kažokādām. Kad cilvēki apmetās uz dzīvi vienuviet un sāka audzēt kultūraugus, viņi sāka darināt audumus no dabiskajām šķiedrām. No dzīvniekiem ieguva tādas tekstilšķiedras kā zīdu un vilnu, arī no augiem iemācījās iegūt tekstilšķiedru kā kokvilnu un linu audumu.

19. gadsimta beigās franču ķīmiķis Hilērs de Šardonē (Hilaire de Chardonnet) radīja pirmo mākslīgo audumu. Viņš ieguva mākslīgo zīdu no augu šķiedras, kas bija pārvērsta šķidrā formā. Mūsdienās to sauc par viskozi. 1930. gados pirmo reizi tika iegūts cits mākslīgais materiāls - neilons. Mākslīgajiem materiāliem ir savas priekšrocības, piemēram, tie ir izturīgāki, tie neburzās.

Apģērba stili

labot šo sadaļu

Apģērba stils lielā mērā ir atkarīgs no reģiona vai vietas klimata. Cilvēkiem siltā klimatā ir pietiekami ar maz apģērba gabaliem. Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikas karstajos tuksnešos cilvēki valkā vaļīgus baltus tērpus aizsardzībai pret sauli. Arktikā, kur ir ļoti auksts, inuīti valkā siltas kažokādas un ūdensizturīgu roņādu. Daudzos citos reģionos apģērbs atkarīgs no gadalaika. Šādos gadījumos cilvēkiem ir vairākas drēbju kārtas, kas paredzētas aukstiem un siltiem laikapstākļiem.

Apģērbs arī dod informāciju par valkātāju. Formas tērpos ģērbjas karavīri un policisti. Apģērbs ir atšķirīgs arī pēc dzimuma, sievietēm ir raksturīgs viena veida apģērbs, bet tajā pašā laikā vīriešiem apģērbs ir citādāks. Apģērbs atšķiras arī no valkātāja vecuma, piemēram, jauniešiem mēdz būt citādāks apģērba valkāšanas stils nekā vecāka gadagājuma cilvēkiem. Turīgi cilvēki mēdz valkāt drēbes, ko darinājuši slaveni dizaineri. Arī reliģija un kultūra ietekmē apģērbu stilus. Neskatoties uz šīm atšķirībām, starptautiski valstu līderi, uzņēmumu vadītāji un citi tikšanās laikā valkā lietišķu apģērbu. Televīzija, kinofilmas un masu kultūra ir veicinājušas līdzīgus ģērbšanās stilus visā pasaulē, piemēram, džinsi ir populāri gandrīz visur.

Apģērba veidu uzskaitījums

labot šo sadaļu

Ārējās saites

labot šo sadaļu