Jāņa Čakstes bulvāris

iela Jelgavā

Jāņa Čakstes bulvāris ir Jelgavas bulvāris, kas sākas pie Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Sporta nama, līdztekus promenādei ved gar Driksas kreiso krastu, šķērso Lielo ielu, turpinās kā gājēju iela un beidzas pie savienojuma ar Ausekļa ielu pie Jelgavas tirgus.

Jāņa Čakstes bulvāris
Jāņa Čakstes bulvāris
Skats uz Jāņa Čakstes bulvāri no Mītavas tilta
Karte
Pamatinformācija
Pilsēta Jelgava
Atklāta 17. gadsimtā
Vēsturiskie
nosaukumi
Upes iela (līdz 1929. gadam), I. Sudmaļa bulvāris (1948—1989)
Joslu skaits 2
Segums betona bruģis
Celtnes Latvijas Lauksaimniecības universitātes Tehniskā fakultāte (5), Mēdemu pils (7 un 9) Kurzemes Bruņniecības nams (13)
Jāņa Čakstes bulvāris Vikikrātuvē

Driksas krastā atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas, bagātāko muižnieku pilsētas nami, taču 1944. gada augustā Otrā pasaules kara kaujā par Jelgavu ielas vēsturiskā apbūve tika gandrīz pilnībā iznīcināta un, izņemot viesnīcu „Jelgava”, nav atjaunota, tāpēc mūsdienās ielas apbūvi veido gandrīz vienīgi Latvijas PSR laikā celtas ēkas.

Vēsture labot šo sadaļu

Upes ielas (vācu: Bachstraße) nosaukums atrodams jau 17. gadsimta Jelgavas kartēs. Iela sākās vietā, kur pilsētas vaļņi sasniedza Driksas krastu (pie tagadējā LLU Sporta nama), turpinājās gar upes krastu līdz Jaunajai sinagogai krustojumā ar Ūdens ielu, tālāk veda gar Mēdemu pili un citām greznām ēkām, aiz kurām atradās Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīca. Krustojumā ar Pils ielu atradās Lindes viesnīca un lejup gar upes krastu — Kurzemes Bruņniecības nams Upes ielā 13, kurā no 1922. līdz 1938. gadam darbojās Zemgales Tautas konservatorija un Jelgavas Valsts ģimnāzija.[1] Tālāk Driksas krastmalā atradās upes kuģu piestātne un kopš 1824. gada darbojās zivju un dārzeņu tirgus. Šķērsieliņā aiz tirgus laukuma 1898. gadā pēc arhitekta Vilhelma Neimaņa meta uzcēla Kurzemes Provinces muzeja ēku. Netālu atradās arī Jelgavas Reformātu baznīca. Upes ielas galā bija 1773. gadā pēc arhitekta Severina Jensena meta celtie hercogu zirgu staļļi,[2] kuros 1824. gadā iekārtoja Sabiedriskās aizgādības kolēģijas slimnīcu.[3]

 
Jāņa Čakstes bulvāris (Bach-Strasse) 1917. gada Jelgavas kartē.

Pēc Latvijas Valsts prezidenta Jāņa Čakstes nāves 1929. gadā Upes ielu pārdēvēja par Jāņa Čakstes bulvāri.[4] 1939. gadā Kurzemes Bruņniecības namu nojauca un blakus kvartālā dzīvojamās ēkas vietā 1940. gadā uzcēla viesnīcu "Jelgava" (arhitekts Alfrēds Laukirbe), kas bija daļa no Ulmaņa valdības iecerētās Driksas krastmalas pārbūves.[5]

1944. gada augustā Otrā pasaules kara kaujā par Jelgavu bulvāra apbūve tika gandrīz pilnībā iznīcināta, un pēc kara no iepriekšējām ēkām atjaunota vienīgi viesnīca „Jelgava”. 1948. gadā bulvāri pārdēvēja Imanta Sudmaļa vārdā, bet 1989. gada 13. septembrī, Trešās atmodas laikā, bulvārim atjaunoja Jāņa Čakstes bulvāra nosaukumu.[4]

Projekta „Ielu infrastruktūras attīstība un Driksas upes krastmalas sakārtošana” ietvaros 2010. gadā[6] uzsāka divu līmeņu promenādes un 152 metrus gara gājēju vanšu tilta jeb Mītavas tilta izbūvi pār Driksas upei uz Pasta salu, ko pabeidza 2012. gadā. Jāņa Čakstes bulvāra rekonstrukcijas laikā veica arī pontona tilta izbūvi zem Driksas tilta un rekonstruēja Pasta salas tiltu pāri kanālam.[7] 2013. gada 2. septembrī Jāņa Čakstes bulvārī pie Mītavas tilta atklāja tēlnieka Kārļa Īles veidoto bronzas skulptūru-strūklaku „Jelgavas students”.[8]

Vēsturiskie attēli labot šo sadaļu

Ievērojamas celtnes labot šo sadaļu

Ielu savienojumi labot šo sadaļu

Jāņa Čakstes bulvāris ir savienots ar šādām ielām:

Atsauces labot šo sadaļu

  1. JELGAVA: Tūristu vadonis. MITAU, Touristenführer. Jelgava : Jelgavas pilsētas valde. 1932. 52. lpp. Skatīts: 2019. gada 7. aprīlī.
  2. Andris Tomašūns. Mana Jelgava. Jelgava : Jelgavas pilsētas pašvaldība, 2015. 72. lpp. ISBN 978-9-934-14505-6.
  3. Sintija Čepanone (2009. gada 1. februāris). "Slimnīca, ko «apēda» laiks". Jelgavas Vēstnesis. Atjaunināts: 2019. gada 26. martā.
  4. 4,0 4,1 Jāņa Čakstes bulvāris. Jelgavas ielas. Skatīts: 2019. gada 26. martā.
  5. «TOLAIK UN TAGAD. Kurzemes bruņniecības nams». Zemgales Ziņas. 2010. gada 29. maijs. Skatīts: 2019. gada 26. martā.
  6. Andris Tomašūns. Mana Jelgava. Jelgava : Jelgavas pilsētas pašvaldība, 2015. 222. lpp. ISBN 978-9-934-14505-6.
  7. «Jelgavā atklās jauno Mītavas tiltu pār Driksas upi». jauns.lv. 2012. gada 11. novembris. Skatīts: 2019. gada 26. martā.
  8. «Jelgavā pie Mītavas tilta nostāda «studentu»». Dienas Bizness. 2012. gada 24. jūlijs. Skatīts: 2019. gada 26. martā.

Ārējās saites labot šo sadaļu

Koordinātas: 56°39′7″N 23°43′52″E / 56.65194°N 23.73111°E / 56.65194; 23.73111