Brēverni

Brēverni (vācu: Brevern) ir vācbaltiešu dzimta, kas cēlusies no Zviedru Vidzemes un bija ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā (1721), Igaunijas bruņniecības matrikulā (1745) un Kurzemes bruņniecības matrikulā (1833). Dzimtas atzari izplatījās arī Krievijā un Vācijā.

Grāfu Brēvernu-Delagardiju ģerbonis (1882).

Vēsture

Par dzimtas priekšteci uzskata 16. gadsimtā Silēzijas pilsētā Frankenšteinā dzīvojošo tirgotāju Johanu Brēferu (vācu: Johannes Brever, arī Breuer), kura dēls Johans 1578. gadā pārcēlās uz dzīvi Saksijā un kļuva par luterāņu mācītāju. Viņa mazdēls Johans Brēfers Trīsdesmitgadu kara laikā 1634. gadā pārcēlās uz Rīgu un kļuva par Rīgas akadēmiskās ģimnāzijas teoloģijas profesoru (1677) un Rīgas superintendentu (1690).^[1] Viņa dēls Hermanis fon Brēverns 1693. gadā kļuva par Zviedru Vidzemes Rīgas apriņķa zemes tiesas piesēdētāju un 1694. gadā tika iecelts dižciltīgo kārtā, pieņemot uzvārdu fon Brēverns. Pēc Vidzemes un Igaunijas kapitulācijas (1710) Lielā Ziemeļu kara laikā viņš 1711. gadā pārgāja Pētera I dienestā. Arī viņa dēls Kārlis Hermanis fon Brēverns Krievijas Impērijas dienestā bija diplomāts un Pēterburgas Zinātņu akadēmijas prezidents (1740–1741), mūža nogalē ķeizarienes Elizabetes konferencministrs.

Krievijas Impērijas armijas ģenerālis Pontuss Aleksandrs Ludvigs fon Brēverns 1852. gadā ieguva mantojamu grāfa fon Brēverna-Delagardija (Brevern-de la Gardie, Бреверн де Лагарди) titulu. Savukārt gan Kristofs Engelbrehts fon Brēverns 1827. gadā, gan arī viņa dēls Johans (Ivans) fon Brēverns 1858. gadā kļuva par Kurzemes gubernatoru. Šim Brēvernu dzimtas atzaram piederēja Žagares un Dricānu (Dritzan) muižas.

Pēc 1920. gada zemes reformas Brēverniem muižas atņēma un viņi pārcēlās uz dzīvi Vācijā. Mūsdienās Brēvernu dzimtas piederīgie ir nodibinājuši biedrību (Familienstiftung v. Brevern), kurā ir vairāk kā simts locekļu.^[2]

Dzimtas ģenealoģija

Johans Brēfers (latīņu: Breverus 1616-1700), Rīgas akadēmiskās ģimnāzijas teoloģijas profesors (1677) un Rīgas superintendents (1690)
- Hermanis fon Brēverns (1663–1721), Zviedru Vidzemes tiesnesis, 1694. gadā iecelts dižciltīgo kārtā, pieņemot uzvārdu fon Brēverns
  - Johans fon Brēverns (1695–1735), Vidzemes galma tiesas asesors
  - Kārlis Hermanis fon Brēverns (1704–1744), Krievijas Impērijas diplomāts un Krievijas Zinātņu akadēmijas prezidents (1740–1741)
  - Pēteris fon Brēverns (1711–1756), apmetās uz dzīvi Igaunijā
    - Heinrihs Johans fon Brēverns (1749–1803), Kostiveres muižas īpašnieks Igaunijā
      - Heinrihs Johans fon Brēverns (1775–1850), Kostiveres muižas īpašnieks Igaunijā
        Georgs fon Brēverns (1807–1892), Vidzemes bruņniecības sekretārs, Krievijas Impērijas Valsts padomes loceklis
        
        Pontuss Aleksandrs Ludvigs fon Brēverns (1814–1890), Krievijas Impērijas armijas ģenerālis, 1852. gadā ieguva mantojamu grāfa fon Brēverna-Delagardija (Brevern-de la Gardie, Бреверн де Лагарди) titulu.
      - Kristofs Engelbrehts fon Brēverns (1782–1863), Kurzemes gubernators
        Ivans (Johans) fon Brēverns (1812–1885), Kurzemes gubernators
        Georgs fon Brēverns (1843–1898), Krievijas Impērijas armijas ģenerālis
        
        Aleksandrs Kristofs fon Brēverns (1823–1896), Krievijas Impērijas armijas ģenerālis