Ropi
Fon der Ropi (vācu: von der Ropp, latīņu: de Raupena — 'no Straupes') ir sena vācbaltu dzimta, kuras priekšteči Livonijas konfederācijā izsekojami līdz 13. gadsimta sākumam.
1620. gadā fon der Ropi tika imatrikulēti Kurzemes bruņniecības sarakstos. Pēc Krievijas impērijas senāta 1853. un 1862. gada lēmumiem dzimtas locekļi ieguva tiesības lietot mantojamu baronu titulu. Fon der Ropi bija uzņemti arī Novgorodas un Pēterburgas muižnieku dzimtu sarakstos.[2]
Vēsture
labot šo sadaļuFon der Ropu dzimta par savu priekšteci uzskata Livonijas bīskapa Alberta fon Bukshēvdena vecāko brāli Teoderihu, kas pirmo reizi pieminēts Indriķa hronikas tekstā 1203. gadā.[3] Livonijas krusta karu laikā viņš piedalījās daudzos karagājienos pret igauņiem. No hronikas zināms, ka 1212. gada Autines sacelšanās laikā viņš bija Idumejas fogts, kura sieva bija Pleskavas kņaza Vladimira meita. 1217. gadā pēc Otepē kaujas viņš nokļuva krievu gūstā. 1221. gadā Teoderihs pirmo reizi nosaukts par bīskapa Alberta vasali Theodoricus de Raupena (Teoderihu no Straupes). 1224. gadā viņš pārcēlās uz dzīvi pie sava jaunākā pusbrāļa Johana uz Otepē, bet vēl 1259. gadā tika dēvēts par Straupes kungu (Dominus Theodoricus de Ropa). Nav ziņu par Teoderiha no Straupes pēctečiem, tomēr valda uzskats, ka fon der Ropu dzimtas locekļi ir Teoderiha de Rope vai de Raupena pēcnācēji.[4]
Kā nākamie ar līdzīgu uzvārdu 1291. gada dokumentā pieminēts Straupes kungs Johaness (dominus Johannes de Ropa) un 1329. gada kaujā pret lietuviešiem kritušais Nikolajs de Ropa. 1366. gadā un vēlāk pieminēts Tērbatas bīskapa vasalis Frederiks van der Rope, bet no 1391. līdz 1419. gadam Frederik de Rope bija Tērbatas draudzes prāvests. 1442. gadā cits Frederik de Rope bija Tērbatas bīskapa vasalis. 1493. gadā Dītrihs fon der Rope (Diderick von der Rope) bija Tērbatas bīskapa sūtnis pie Maskavijas lielkņaza Joana III. Biežo karu dēļ viņu īpašumi tika izpostīti un pēdējais Tērbatas Ropu dzimtas pārstāvis Otmārs fon der Rope (Othmar von der Rope) 1557. gadā pārdeva savu īpašumu un vēlāk krita Livonijas kara laikā.
Tomēr jau 1516. gadā Livonijas ordeņa mestrs Valters fon Pletenbergs izlēņoja Veselim fon der Ropam (Wessel von der Ropp) zemi un muižu pie Mēmeles upes (Memelhof — Vecmēmeles muižu), kas dzimtas īpašumā bija līdz 1760. gadam. Ropu dzimtas atzariem līdz 1735. gadam piederēja arī Zalves muiža (Salwen) un Susējas muiža (Sussei).
18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā fon der Ropu dzimta iegādājās vairākas muižas Zemgalē (Autzenbach, Planen, Birten, Neu-Autz), Kurzemē (Fischröden, Sernaten, Pormsahten, Paplacken) un Lietuvā.
Pēdējais Jaunauces muižas īpašnieks bija Teodora dēls Kārlis fon der Rops, kuram pēc 1920. gada zemes reformas muižu atsavināja un tās vietā piešķīra "Āžu" mājas. Viņa dēls Joahims Rops par piedalīšanos Latvijas brīvības cīņās ieguva 59,34 pūrvietas zemes, kuras iznomāja Fricim Slūtiņam, bet pats dzīvoja Jelgavā. pēc pārcelšanās uz dzīvi Vācijā, viņš 1930. gadā nodibināja un līdz 1978. gadam vadīja baronu Ropu ģimenes asociāciju Vācijā.
Dzimtai piederošās muižas (1920)
labot šo sadaļuLīdz 1920. gada agrārajai reformai fon der Ropu dzimtai Zemgalē piederēja šādas muižas:
- Jaunauces muiža (Neu-Autz)
- Meijas muiža (Maihof) tagadējā Jelgavas rietumu daļā
- Bikstu muiža (Bixten)
- Dzelzes muiža (Dselsenhof vai Dehsseln?)
Ievērojamas personības
labot šo sadaļu- Nikolajs fon der Rops (Nikolaus Baron von der Ropp, 1848—1916), Krievijas impērijas kavalērijas ģenerālis, dzimis Rīgā
- Gosvins fon der Rops (Goswin Baron von der Ropp, 1850—1919), vācbaltiešu vēsturnieks, dzimis Kuldīgā
- Eduards fon der Rops (Eduard Baron von der Ropp, 1851—1939), Romas katoļu baznīcas Tiraspoles (1902) un Viļņas (1903—1907) bīskaps, Mogiļevas arhibīskaps (1917—1919), Krievijas Domes deputāts (1906), dzimis Līksnā
- Jevgēņijs Jūlijs Nikolajs fon der Rops (Евгений Эдуардович Фон-Дер-Ропп, 1867—1917), ģenerālis, militārais inženieris
- Roberts de Rops (Robert Sylvester de Ropp, 1913—1987), bioķīmiķis un rakstnieks, dzimis Londonā
-
Ģenerālis Jevgēņijs Jūlijs Nikolajs fon der Rops -
Vēsturnieks Gosvins fon der Rops (ap 1913) -
Viļņas bīskaps Eduards fon der Rops (1906)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Carl Arvid von Klingspor, Baltisches Wappenbuch. Wappen sämmtlicher, den Ritterschaften von Livland, Estland, Kurland und Oesel zugehöriger Adelsgeschlechter, Stockholm 1882
- ↑ Ропп (фон-дер) Энциклопедический словарь Брокгауза и Ефрона
- ↑ «Indriķa hronika, VII.1.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 20. aprīlī. Skatīts: 2013. gada 3. maijā.
- ↑ Alexander Georg Astaf von Transehe-Roseneck. Die ritterlichen Livlandfahrer des 13. Jahrhunderts — eine genealogische Untersuchung. Würzburg, 1960.