Pšesdecki

Pšesdecki jeb Pšezdzecki (lietuviešu: Pšesdecki, baltkrievu: Пшаздзецкія, poļu: Przeździecki) bija rutēņu cilmes Lietuvas dižciltīgo dzimta, kura cēlusies no Navahrudakas kastelāna un Lietuvas maršala Nikolaja Vladislava Pšesdecka (miris 1683. gadā). Upītes stolnika Kristapa Pšesdecka dēls Aleksanders Pšezdzeckis (miris 1732. gadā) bija Inflantijas vaivadijas kastelāns (1726—1732), Antonijs Tadejs Pšesdeckis (1718—1772) bija Lietuvas lielkņazistes apakškanclers, viņa meita Helēna apprecējās ar Viļņas vaivadu Mikolu Jeronimu Radvilu. Viņu dēls Konstantīns Pšesdeckis (1782—1856) bija Podolijas guberņas muižnieks un vēsturnieks, 1853. gadā ieguva grāfa titulu.

Pšesdecku dzimtas ģerbonis

Viņa dēls grāfs Aleksanders Narciss Pšezdzeckis (1814—1871) bija vēsturnieks un izdevējs, kurš apprecējās ar Lašu muižas īpašnieka Konstantīna Tīzenhauzena (1786—1853) meitu Mariju Annu Valēriju (1827—1890) un muiža pārgāja Pšezdzecku dzimtas īpašumā.

Viņu dēls Konstantijs Pšezdzeckis (1846—1897) apprecējās ar Elizabeti Plāteri-Zībergu (1844—1907) 19. gadsimta pēdējā ceturksnī lika uzcelt grandiozu muižas kungu māju neogotikas stilā. Muižas pēdējais īpašnieks bija poļu vēsturnieks un diplomāts Rajnolds Pšezdzeckis (Rajnold Przezdziecki, 1884—1955).