Fon Mirbahi (vācu: von Mirbach) ir vācbaltiešu dzimta, kas 16. gadsimtā ieceļoja Kurzemē un kļuva par lieliem zemes īpašniekiem Piltenes apgabalā un Kurzemes un Zemgales hercogistē, vēlāk Kurzemes guberņā. Krievijas impērijas valdība 1862. gadā atzina Kurzemes fon Mirbahu dzimtas tiesības lietot mantojamu baronu titulu.

Vācbaltiešu baronu Mirbahu ģerbonis (1882).

VēstureLabot

Mirbahu dzimtas pirmsākumi Reinzemē izsekojami līdz 13. gadsimtam, kad pieminēts bruņinieks Teoderiks no Merbahas (latīņu: Theodoricus miles de Merbach). 15. gadsimtā dzimtai piederēja Neiblankheimas (Burg Neublankenheim) un Arlofas (Burg Arloff) pilis. Pēc Reinzemes pievienošanas Prūsijas karalistei tās karalis Frīdrihs Vilhelms IV Johanu Vilhelmu Mirbahu no Harfas (von Mirbach zu Harff) iecēla grāfu kārtā. Viņa pēctecis Vilhelms fon Mirbahs (1871—1918) bija Vācijas impērijas diplomāts, pirmais sūtnis Krievijas PFSR.

Kurzemes MirbahiLabot

Kurzemes Mirbahu dzimtas ciltstēvs bija Emerihs no Mirbahas (Emmerich I. von Mirbach, miris 1597), kas pēc Livonijas ordeņa sabrukuma 1564. gadā pieminēts kā Kandavas pilskungs. 1579. gada 4. novembrī viņš no naudas grūtībās nokļuvušā karaļa Magnusa iegādājās ap 35 tūkstošus ha lielo Puzes muižu (Gut Pussen), kas kļuva par Mirbahu dzimtas īpašumu.[1] 1620. gada 17. oktobrī Mirbahu dzimtu ierakstīja Kurzemes bruņniecības matrikulā. Mirbahi aktīvi piedalījās Kurzemes hercogistes un Kurzemes bīskapijas politiskajās norisēs. Frīdrihs Gothards fon Mirbahs no Kurzemes pārcēlās uz Bohēmiju, kur iegādājās Kosmanosas muižu (čehu: Kosmonosy), 1791. gadā Svētās Romas impērijas ķeizars Leopolds II viņam pieķīra grāfa titulu. Pēc Piltenes apgabala un Kurzemes hercogistes aneksijas i vairāki Mirbahu dzimtas pārstāvji kļuva par Krievijas impērijas armijas ģenerāļiem.

Slaveni MirbahiLabot

Mirbahu muižasLabot

AtsaucesLabot