Fon Bētiheri (vācu: von Boetticher) ir vācbaltiešu dzimta, kas 16. gadsimtā ieceļoja Kurzemē un kļuva par luterāņu mācītājiem, ierēdņiem un zemes īpašniekiem Kurzemes un Zemgales hercogistē, vēlāk Kurzemes guberņā.[1]

Kurzemes Bētiheru dzimtas ģerbonis (1842).

Bētiheru dzimta savu izcelsmi saista ar Honšteinas—Tīringenes grāfa kancleru Pēteri fon Bētiheru (Peter von Bötticher, ap 1525—1585), kuru ķeizars Maksimiliāns II Hābsburgs 1563. gadā iecēla dižciltīgo kārtā. Domājams, ka dzimtas Baltijas atzars cēlies no Nikolausa Bētihera, kurš pēc mācībām Erfurtes ģimnāzijā (1668—1670) pārcēlies uz dzīvi Kurzemes un Zemgales hercogistē un vismaz kopš 1683. gada bijis Blīdenes luterāņu baznīcas mācītājs. Viņa dēls Kristofs (1686—1745) bija Bārtas un Nīcas mācītājs Lejaskurzemē. Viņa vecākais dēls Kārlis Dītrihs (1722—1786) kļuva par Kuldīgas birģermeistaru 1761. gadā, bet jaunākais dēls Johans Kristofs (1734—1807) bija Tukuma virspilskunga tiesas sekretārs.[2] Johana Kristofa Bētihera dēls Gustavs fon Bētihers (1782—1848) piedalījās Napoleona karos un vēlāk kļuva par Krievijas Impērijas armijas ģenerālleitnantu.[3]

1842. gadā Krievijas impērijas Senāta Heraldikas departaments Bētiheru dzimtai piešķīra savu ģerboni, 1863. gada 22. augustā to ierakstīja Kurzemes guberņas neimatrikulēto dzimtu reģistrā, bet 1882. gada 20. februārī Kukšu muižas īpašnieku Rūdolfu fon Bētiheru, bet 1908. gada 12. martā Lielspirgus muižas īpašnieku Hermani fon Bētiheru uzņēma Kurzemes bruņniecības matrikulā. Pēc 1920. gada zemes reformas Betiheri saglabāja savā īpašumā Kukšu muižas kungu māju līdz 1939. gadam, kad pārcēlās uz dzīvi Vācijā.

Bētiheru muižas

labot šo sadaļu