Krustpils pils

Krustpils pils jeb Krusta pils (latīņu: castrum Cruxburgh, vācu: Kreutzburg) ir viduslaiku pils Daugavas ielejas labajā krastā Jēkabpilī. Pils atradās stratēģiski svarīgā vietā pie Rīgas-Daugavpils-Polockas ceļa un pie Daugavas brasla, tāpēc tā bija biežs strīdu iemesls starp Rīgas arhibīskapu un Livonijas ordeni. 16. gadsimtā pili ieguva Korfu dzimta un mantoja līdz pat 20. gadsimta sākumam. Pēc 1920. gada zemes reformas 1921. gadā pilī izvietojās Latvijas armijas Latgales artilērijas pulks. Kopš 1996. gada Krustpils pilī atrodas Jēkabpils Vēstures muzejs.

Krustpils pils
Vispārīga informācija
Statuss	muzejs
Arhitektūras stils	klasicisms, baroks
Atrašanās vieta	Rīgas iela 216b, Jēkabpils, LV-5202
Pašreizējais izmantotājs	Jēkabpils Vēstures muzejs
Īpašnieks	Jēkabpils dome

Krustpils pili veido četrstūrains iekšējais pagalms, kuram trīs sānos atrodas divstāvu ēkas un vārtu tornis. Pagalmu noslēdz mūra sēta, kurā 19. gadsimtā izbūvēja lielus vārtus saimnieciskām vajadzībām.

Vēsture

Krustpils pils 1792. gadā.

Livonijas periods

Pēc Jersikas valsts sadalīšanas starp ordeni un Livonijas bīskapu Albertu 1212. gadā Asotes pilsnovads nonāca bīskapa valdījumā. Sākumā novada centrs bija šī Asotes pils (apm. 5 km uz dienvidaustrumiem no Krustpils). Krustpils pils minētie celšanas gadskaitļi ir 1231. un 1237. gads. Tomēr atsevišķi eksperti apšauba to pamatotību. 1255. gadā, atbildot uz Rīgas arhibīskapa Alberta II lūgumu, Romas pāvests Aleksandrs IV apstiprināja visus arhibīskapam un viņa pēctečiem piederošos īpašumus, un šajā uzskaitījumā Krustpils pils vēl nebija iekļauta. Pirmo reizi rakstītajos avotos Krustpils minēta tikai 1318. gadā, kad Livonijas pilsoņu kara laikā ordenis to bija atņēmis arhibīskapam, un tika izvirzīta prasība atdot to atpakaļ. Ņemot vērā to, ka karš starp ordeni un arhibīskapu Johanu III sākās 1297. gadā, varētu uzskatīt, ka pils celta laikposmā no 1255. līdz 1297. gadam. Pēc tam Krustpils pils tika pieminēta 1354. gada robežu regulēšanas dokumentā starp Rīgas arhibīskapu Fromholdu un viņa vasaļiem brāļiem Tīzenhauzeniem. 1359. gadā ordenis atkal ieņēma Krustpils pili. 1375. gadā Krustpils pilsnovadā iebruka un to astoņas dienas postīja lietuviešu karaspēks Ķēstuta vadībā. 1416. gadā ordenis atkal ieņēma pili un līdz 1426. gadam to ieķīlāja. Nākamo reizi ordenis pili ieņēma 1479. gada sākumā pēc ordeņa mestra Bernda no Borhas pavēles, un vēl 1484. gadā tā vēl atradās ordeņa pārziņā. Viduslaikos pie Krustpils pils izveidojās apmetne, kas sākotnēji, domājams, atradās starp Daugavu un Donaviņu (tagadējās Krustpils baznīcas apkārtnē). Dokumentos pirmo reizi pilsapmetne minēta 1511. gadā, kad arhibīskaps Jaspers Linde tur kādam Johanam Ašermanim iznomāja zemi krogam.

Krustpils pils 2010. gadā.

Krustpils pils, 1920. gadi.

Krustpils pils, 1920. gadi.

Korfu dzimtas īpašumā

Sabrūkot Livonijas Konfederācijai, Krustpils pils pārgāja Polijas karaļa īpašumā. Sākoties Livonijas karam, Krustpils pili un pilsapmetni divas reizes 1559. un 1577. gados ieņēma un nopostīja Krievijas cara Ivana IV karaspēks. 1582. gada Jamas Zapoļskas miera līgumā tā nodēvēta par Krustpils pilsnovada citadeli (latīņu: arx Krutzborc, Круцборг).

1585. gada 1. martā karalis Stefans Batorijs par nopelniem krievu—poļu kara laikā pili ar pilsnovadu uzdāvāja Polijas—Lietuvas armijas pulkvedim Nikolajam III Korfam. Šajā laikā pils bija sagrauta, zaudējusi savu viduslaiku cietokšņa funkciju, tādēļ pārveidota par muižas centru. 1602. gadā N. Korfs dabūja no Polijas karaļa Sigismunda III privilēģiju pili ar piegulošo teritoriju mantot uz mūžīgiem laikiem. Sākot ar 1622. gadu pili labiekārtoja un papildus uzcēla kaļķu un ķieģeļu cepli.

Poļu—zviedru kara laikā 1626. gadā pili ieņēma zviedri un Korfi to atguva tikai 1630. gadā. Lielā Ziemeļu kara laikā pili daļēji nopostīja. 18. gadsimta pirmajā pusē, daļēji izmantojot vecos mūrus, uzcēla jaunu ēku ar maziem stūra tornīšiem, kuriem bija barokāli kupoli, tādējādi saglabājot viduslaiku pilīm raksturīgo noslēgto pagalmu. Vārtu tornim tika uzbūvēta jauna augšējā daļa. Pārbūvēto Krustpils pili var redzēt K. Broces 1792. gadā veidotajā zīmējumā. 19. gadsimta sākumā notika plašāka būvniecība, kad tika pieaicināts arhitekts Johans Dāvids Šulcs un arī 19. gadsimta otrajā pusē pilī notika remontdarbi un no šī laika fragmentāri saglabājusies interjeru apdare. Šajā laikā pils tornī uzstādīja ūdens cisternu un to pārveidoja par ūdenstorni, bet pilī ievilka ūdensvadu, ierīkoja ūdens tualeti, kā arī izveidoja portālu galvenajai ieejai kungu mājā. Pilsmuižas kompleksā ietilpst plašs saimniecības ēku komplekss, kas novietots nedaudz atstatu aiz kādreizējā aizsardzības grāvja. Kopā 1864. gadā bija 46 ēkas, to skaitā kūtis, kalpu mājas, staļļi, manēža, trīsdaļīga oranžērija, alus darītava, "Šveices māja" un citas. 1902. gadā Nikolajs Pēteris Pauls fon Korfs pilī ievilka telefona līniju.

Armiju īpašums

Pirmā pasaules kara laikā pils atradās tuvu frontes līnijai, tomēr tā netika daudz postīta. Pils vārtu tornim daļēji tika sagrauts jumts, bojātu mūri pils rietumu pusē, sagrauts pagalma rietumu tornītis un bojāta mūra sēta. Pils iekštelpas tika izlaupītas.

Pēc 1920. gada zemes reformas Krustpils muiža ar Asotes, Punu (Punyhof) un Veseļu (Wessel) pusmuižām 2688 ha kopplatībā tika sadalīta 386 vienībās (ieskaitot piegriezumus), bet Krustpils pili 1921. gada novembrī kopā ar tai pieguļošajām ēkām (38 muižas ēkas) piešķīra Latvijas Republikas Kara ministrijai. Pili remontēja pielāgojot armijas vajadzībām — vārtu tornim veikts kapitālais remonts, izveidoti oficieru dzīvokļi, nomainītas greznās ozolkoka vītņu kāpnes pret funkcionālākām un izveidotas divas jaunas dzelzsbetona kāpnes. Pilī tika izvietots Latgales artilērijas pulks, tās ēkas tika pielāgota armijas vajadzībām. Latgales artilērijas pulkam pārceļoties uz Gulbeni, Krustpils muižā palika pulka 6. baterija, kā arī klāt pienāca vēl Zenītartilērijas pulka 3. divizions un Zemgales artilērijas pulka divizions.

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā Krustpils pilī izvietojās Sarkanās armijas 126. strēlnieku divīzija. Vācu okupācijas laikā pilī atradās Vērmahta lazarete, bet pēc 1944. gada augusta Sarkanarmijas kara hospitālis. Pēc kara Krustpils pili ar pieguļošajām muižas ēkām aizņēma Krustpils (no 1962. gada Jēkabpils lidlaukā) stacionētā padomju gaisa spēku 16. tāllidojuma izlūkošanas aviācijas pulka un 15. gaisa armijas centrālās noliktavas. 20. gadsimta 70. gados pilī ierīkoja centrālapkuri.

Pils atjaunošana

Pēc neatkarības atjaunošanas un Krievijas karaspēka izvešanas ar Jēkabpils rajona Tautas deputātu padomes valdes lēmumu no 1994. gada 13. aprīļa Krustpils pils tika nodota Jēkabpils Vēstures muzeja valdījumā. Kopš šī laika notiek pakāpeniska pils izpēte un atjaunošana, veikti arī arheoloģiskie izrakumi. 2004. gadā restaurēts kungu mājas galvenās ieejas portāls, restaurēts bīdermeijera ozolkoka logs, vienīgais, kas bija saglabājies pēc armiju veiktajām pārbūvēm. Vēl līdz mūsdienām ir saglabājušies oriģinālie ozolkoka griesti ēdamzālē un blakus telpā. 2005. gadā beigta vārtu torņa rekonstrukcija, kas atjaunots balstoties uz 1810. gada zīmējumu. 2019. gadā Krustpils pils atguva sākotnējo izskatu un atjaunoja pils dārzu ar strūklaku.

Ārējās saites

• Jēkabpils Vēstures muzejs
• Armin Tuulse. Die Burgen in Estland und Lettland. Dorpater Estnischer Verlag, 1942 [file:///D:/Downloads/verhandlung_33_1942%20(1).pdf] (vāciski)