Latgales artilērijas pulks

Latgales artilērijas pulks bija Latvijas Bruņoto spēku 3. Latgales kājnieku divīzijas artilērijas pulks. Tas saformēts Latgales atbrīvošanas laikā 1920. gada 2. janvārī, pēc Latvijas brīvības cīņu beigām tas no 1921. gada bija dislocēts Krustpils pilī.

Latgales artilērijas pulka 2. baterija Krustpils muižā.

Latgales artilērijas pulka virsnieki un karavīri Krustpils pilī.

Vēsture

Par pulka pirmsākumu uzskata 1919. gada 30. septembri, kad Bermontiādes sākumā Ķengaragā izveidoja artilērijas bateriju ar 2 haubicēm, ar kurām 8. oktobrī apšaudīja uzbrūkošo Rietumkrievijas Brīvprātīgo armiju. 14. un 15. oktobrī tā no Šķirotavas stacijas bombardēja pretinieka Katlakalna pozīcijas, atbalstot 6. Rīgas pulka un 5. Cēsu pulka pārcelšanos pāri Daugavas pie Mazjumpravmuižas. 18. oktobrī Jaroslavas ielas pozīcijās izveidoja vēl vienu bateriju, bet 31. oktobrī Ikšķiles pozīcijās pretī Nāves salai izveidoja trešo bateriju. Tad divas artilērijas baterijas tika pārceltas pāri Daugavai uz Bolderājas pozīcijām, kur 3. novembra rītā tās atbalstīja 8. Daugavpils un 9. Rēzeknes pulka uzbrukumu Dzegužkalnam un Nordeķiem, bet 10. novembrī atbalstīja uzbrukumu Torņakalnam. No 15. līdz 21. novembrim visas artilērijas baterijas piedalījās Jelgavas atbrīvošanā. Pēc Bermonta armijas sakāves baterijas pārdislocēja uz Rīgu un 1. decembrī apvienoja 7. artilērijas divizionā.

1920. gada 2. janvārī 7. artilērijas divizionu pārformēja par Latgales artilērijas pulku un nosūtīja uz Latgales fronti. Daugavpils operācijas laikā 4. janvārī pulka 1. baterija atbalstīja Daugavas forsēšanu un Nīcgales stacijas ieņemšanu. Ziemeļlatgales atbrīvošanas operācijas gaitā pulka 2. un 3. baterija piedalījās 13. janvāra kaujās pie Viļakas un Barkavas, 18. janvāra kaujā pie Grešnaja Goras (netālu no Pitalovas).

Pēc kara beigām 1920. gada novembrī pulku izvietoja Kārsavas, pēc tam Rēzeknes, Viļakas un Malnavas pozīcijās, bet no 1921. gada novembra tas pastāvīgi atradās Krustpilī, 1931. gadā izveidoja zenītartilērijas bateriju. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada 17. jūnijā pulks tika ieskaitīts Latvijas Tautas armijā. 1940. gada 10. jūlijā to pārveidoja par 24. latviešu strēlnieku korpusa 183. strēlnieku divīzijas 639. artilērijas pulku (komandieris pulkvedis J. Žīds).

Struktūra

Latgales artilērijas pulks sastāvēja no diviem divizioniem, katrā divizionā bija divas lielgabalu un viena haubiču baterijas, kopā pulkā bija 16 lielgabalu un astoņas haubices. Pārējās pulkam pierakstītās artilērijas vienības glabājās iekonservētas noliktavās un bija paredzētas kara gadījumā trešā diviziona formēšanai.

Pulka komandieri

• K. Bankins (02.1920. — 10.1921.)
• P. Kire (10.1921. — 1925.)
• R. Gundars (Reinis Stučka, 1925. — 05.1932.)
• V. Dūms (05.1932. — 10.1936.)
• J. Žīds (10.1936. — 1940.)

Literatūra

• Latgales artilērijas pulka gada svētki. Latvijas Kareivis 30.09.1930.
• Šodien Latgales artilerijas pulka 20. gada svētki. Daugavas Vēstnesis 30.09.1930.