Lejas Bulāna

Lejas Bulāna (arī Bulanka; krievu: Hижняя Буланка) ir latviešu dibināts ciems Krievijas Federācijas Krasnojarskas novada Karatūzas rajona Motorskas ciema padomes teritorijā. Atrodas Sajānu kalnu tuvumā, Kebežas un Bulankas upju krastos. Atbilstoši oficiālajiem 2012. gada statistikas datiem ciemā ir 92 iedzīvotāji. Latvijas zinātnieku 2015. gada ekspedīcijas materiālos minēts, ka to ir vien 42, "no tiem — 20 latvieši, kuri labi prot un joprojām ikdienā lieto latviešu valodu".

1858. gadā, kad ciems tika dibināts, administratīvi tas atradās Jeņisejas guberņā Minusinskas apvidū.

19. gadsimta beigās Lejas Bulāna bija lielākais latviešu ciems Sibīrijā.

PSRS Lielā terora laikā NKVD "latviešu operācijas" genocīdā 1937. un 1938. gadā represēta aptuveni desmitā daļa ciema iedzīvotāju — 114 cilvēki. Teju visi nošauti. Pēc Josifa Staļina nāves visi reabilitēti.

Ciemā savulaik bija piecas paralēlas apdzīvotas ielas, luterāņu dievnams, skola, bērnudārzs, krogi un veikali, kas, mainoties politiskajiem režīmiem un sarūkot iedzīvotāju skaitam, slēgti vai darbību apturējuši.

Mūsdienās darbojas tikai bibliotēka, kas pilda gan kultūras nama, gan baznīcas, gan ziemā arī medpunkta funkcijas. Bulāniešus var satikt blakusesošajos lielākajos ciemos un pilsētās — Motorskā, Jermakovskā, Karatūzā un Minusinskā —, citos Krievijas reģionos. Daži dzīvo arī Latvijā, Lielbritānijā un ASV.

Lejas Bulāna atdzīvojas Vasarsvētkos un Jāņos, kad kopā sabrauc ciemu atstājušie latvieši, lai kapsētā pieminētu savus senčus, upes krastā iekurtu Jāņu ugunskurus, satiktu radus, senus draugus un kaimiņus. Jāņi tiek svinēti pēc vecā stila 6. jūlijā, Vasarsvētki - atbilstoši pareizticīgo kalendāram.