Kambodža
Kambodža, agrāk saukta par Kampučiju (khmeru: កម្ពុជា (Kampuchea), franču: Cambodge), oficiāli Kambodžas Karaliste (khmeru: ព្រះរាជាណាចក្រកម្ពុជា (Preăḥ Réac̣éanac̣âkr Kâmpŭc̣ea)), ir valsts Dienvidaustrumāzijā, Indoķīnas pussalas dienvidu daļā. Valsts kopējā platība ir 181 035 kvadrātkilometri, Tā robežojas ar Taizemi ziemeļrietumos, Laosu ziemeļaustrumos un Vjetnamu austrumos. Dienvidrietumos to apskalo Siāmas līcis.
Kambodžas Karaliste Preăh Réachéanachâkr Kâmpŭchea |
||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
Devīze:  "Tauta, reliģija, karalis" |
||||||
| Himna: Nokoreach |
||||||
 |
||||||
| Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta) | Pnompeņa | |||||
| Valsts valodas | Khmeru valoda | |||||
| Etniskās grupas (2013.) | Khmeri, vjetnamieši; ķīnieši, čami | |||||
| Valdība | Konstitucionālā monarhija | |||||
| - | Karalis | Norodoms Seihamonī | ||||
| - | Premjerministrs | Huns Manets | ||||
| Neatkarība | ||||||
| - | no Francijas | 1953. gada 9. novembrī | ||||
| Platība | ||||||
| - | Kopā | 181 035 km² (88.) | ||||
| - | Ūdens (%) | 2,5 | ||||
| Iedzīvotāji | ||||||
| - | iedzīvotāji 2018. gadā | 16 245 749 (63.) | ||||
| - | Blīvums | 81.8/km² (1128.) | ||||
| IKP (PPP) | 2018. gada aprēķins | |||||
| - | Kopā | $70,242 miljardi | ||||
| - | Uz iedzīvotāju | $4322 | ||||
| Džini koef. (2011. gads) | 31.8 (Vidējs) | |||||
| TAI (2021) | ▼ 0,593 (vidējs) (146.) | |||||
| Valūta | Riels (KHR) |
|||||
| Laika josla | (UTC+7) | |||||
| - | Vasarā (DST) | (UTC+7) | ||||
| Interneta domēns | .kh | |||||
| ISO 3166-1 kods | 116 / KHM / KH | |||||
| Tālsarunu kods | +855 | |||||
Valstī dzīvo vairāk nekā 16 miljoni iedzīvotāju, un to skaits ik gadu turpina pieaugt. Valsts ir izteikti viennacionāla — 97% no Kambodžas iedzīvotājiem ir khmeri, bet atlikušie 3% ir vjetnamieši, ķīnieši, čami un citas mazākumtautības. Tās galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Pnompeņa, kas ir arī valsts politikas, ekonomikas un kultūras centrs. Galvenā reliģija valstī ir budisms, kuru piekopj aptuveni 95% no valsts iedzīvotājiem.
Vēsture
labot šo sadaļuKhmeru impērija
labot šo sadaļuKambodžas pamatiedzīvotāji khmeri savu valsti centās izveidot jau 802. gadā, kad tā brīža vadonis Džajavarmans II pasludināja neatkarību no Javas un proklamēja Devaraju. Viņš kopā ar saviem sekotājiem aizsāka kultu, kas pielūdz karali Dievu, šie procesi turpinājās un šādā veidā izveidojās Khmeru impērija, kas šā brīža Kambodžas teritorijā pastāvēja no 9. līdz 15. gadsimtam.[1] Turpinot valdīt valdniekam Džajavarmanam, VIII impērijai uzbruka mongoļu karaspēks, taču asiņainie slaktiņi izpalika, Khmeru impērijas valdniekam izdevās vienoties ar mongoļu vadoni Hubilaju par mierizlīgumu, kas panākts, khmeriem samaksājot mongoļu karaspēkam.
Aptuveni 13. gadsimtā Šrilankas mūki iepazīstināja Dienvidaustrumāziju, to starp Kambodžu, ar budismu, kas strauji izplatījās visā Dienvidaustrumāzijā. Lai gan valstī līdz tam galvenā reliģija bija hinduisms, vietējie iedzīvotāji arvien vairāk sāka praktizēt budismu un budisms kļuva par populārāko reliģiju arī Khmeru impērijā. Oficiālo valsts reliģijas statusu budisms gan ieguva tikai 1295. gadā, kad pie varas nāca valdnieks Indravarmans III.[2]
Khmeru Impērija 12. gadsimtā bija kļuvusi par lielāko impēriju visā Dienvidaustrumāzijā, tās centrs atradās Ankorā, ap kuru tika būvēti tempļi un pilsētas. 2007. gadā Ankorā veiktajos izrakumos tika gūti pierādījumi tam, ka Ankora bijusi lielākā pasaules pilsēta pirmsrūpniecības laikmetā. Tās kopējā platība bijusi ap 2980 kvadrātkilometriem. Pilsētas plānojums liecināja, ka tajā spētu uzturēties ap 1 miljonu iedzīvotāju.[3] Arī pēc impērijas sabrukšanas 15. gadsimtā Ankora un Ankorvats Kambodžā saglabājušies līdz mūsdienām.
Kambodžas tumšie laiki
labot šo sadaļuKhmeru Impērijai nesekmīgi un ilgstoši karojot ar kaimiņvalstīm, Ankora Khmeru Impērijai tika atņemta un pievienota Ajutajas karalistei, taču 1432. gadā jaunie zemes valdnieki pilsētu pameta. Tam par iemeslu kalpoja dabas katastrofas un daļēji izpostīta saimniecības nozare.[4] Viss apstākļu kopums noveda pie ekonomiskām un sociālām problēmām, visu impēriju pārvaldīja kaimiņvalstis.[5]
Khmeru impērijas augšāmcelšanās notika 1618. gadā Outdongā, kas atrodas dienvidos no Longvekas, taču, lai valsti būtu iespējams pārvaldīt, valdnieki pildīja sava veida vasaļu pakalpojumus siāmiešiem un vjetnamiešiem, tas viss ilga teju 3 gadsimtus, kuru laikā gan khmeriem uz pāris gadiem izdevās atgūt neatkarību.
19. gadsimtā no jauna uzplaiksnīja domstarpības starp siāmiešiem un vjetnamiešiem, kuri savstarpēji centās sadalīt savu ietekmes zonu Kambodžas teritorijā, kas rezultējās ar vjetnamiešu pārvaldes uzspiešanu khmeriem. Tas noveda pie nopietnām domstarpībām un nekārtībām un vjetnamieši bija spiesti lūgt palīdzību Taizemei. Konflikts beidzās ar pamiera noslēgšanu, pēc kura valsts teritoriju kopīgi pārvaldīja gan siāmieši, gan vjetnamieši, gan khmeri. Šos apstākļu palīdzēja sekmēt līgums ar Franciju, kas garantēja Kambodžas drošību, valstī kontroli ieguva Kambodžas karalis Norodoms Prohmboriaks.
Franču kolonizācija
labot šo sadaļu1867. gadā Taizemes karalis, kura pakļautībā atradās arī Kambodžas karalis Norodoms parakstīja līgumu ar Franciju, kurā pieteica tiesības un suverenitāti pār Kambodžas valsti apmaiņā pret Francūžu kontroli Battambangas un Siemrīpas provincēs, kuras tobrīd oficiāli piederēja Taizemei. Provinces tika nodotas Kambodžas īpašumā, balstoties uz noslēgto trīspusējo robežlīgumu starp Kambodžu, Franciju un Taizemi 1907. gadā.
Kambodža turpināja pastāvēt Francijas pakļautībā un laika posmā no 1867. līdz 1953. gadam Kambodža oficiāli skaitījās kā Francijas Indoķīnas kolonija, kaut gan laika posmā no 1941. gada līdz 1945. gadam šo teritoriju bija okupējis Japānas karaspēks.
Laika posmā starp 1874. un 1962. gadu iedzīvotāju skaits pieauga milzu tempos, no 946 000 iedzīvotājiem līdz nepilniem 5,7 miljoniem iedzīvotāju.[6] Pēc karaļa Norodoma nāves 1904. gadā Francija izmantoja iespēju tronī iebīdīt sev tīkamu kandidātu — šajā gadījumā tas bija Norodoma brālis Sisovats. Varas maiņas Kambodžā izbeidzās 1953. gadā, kad Francija atsauca savas tiesības no Kambodžas. un 1953. gada 9. novembrī Kambodža ieguva suverenitāti.
Neatkarība un karš ar Vjetnamu
labot šo sadaļu
Kambodža kļuva par konstitucionālu monarhiju jau Karaļa Norodoma laikā. Kad Franču Indokķīnai tika piešķirta neatkarība, Kambodža zaudēja jebkādas cerības atgūt kontroli pār Mekongas upes Deltu, tā palika un vēl joprojām atrodas Vjetnamas teritorijā. Agrāk Khmeru Impērijas sastāvdaļa, Mekongas upes delta kopš 1698. gada atrodas Vjetnamas kontrolē.
1955. gadā Norodoms Seihanūks, tēva iespaidots, nolēma iesaistīties politikā un kļuva par valsts premjerministru. Pēc tēva nāves 1960. gadā viņš ieguva tiesības pārvaldīt valsti, jo bija nominēts prinča titulam. Sākoties Vjetnamas karam, valdnieks pasludināja valsts neitralitāti aukstajā karā. Seihanūks noslēdza vienošanos ar vjetnamiešu komunistiem, kas paredzēja iespēju vjetnamiešiem Kambodžas teritoriju izmantot kā patveršanās zonu un vietu, kur glabāt munīciju un armijas lietas. Tas izraisīja nesapratni no ASV valdības puses, kura Kambodžai izteica brīdinājumu, ka tā tiks bombardēta, ja uz Kambodžas zemes atradīsies vjetnamiešu militārie objekti.
Sarkano khmeru režīms
labot šo sadaļu
Sarkano Khmeru režīmam sasniedzot Pnompeņu 1975. gadā, valsts līdera Pola Pota vadībā 1975. gadā tika nomainīts valsts oficiālais nosaukums, turpmāk to sauca par Demokrātisko Kampučijas republiku. Jaunais režīms tika būvēts, par pamatu izmantojot Mao Dzeduna ideoloģiju, kas paredzēja tūlītēju cilvēku pārvietošanu no dzīves pilsētās uz dzīvi laukos, piespiežot tos darboties tautsaimniecības projektos. Pola Pota plānos ietilpa mēģinājums atgriezt valsts tautsaimniecību 11. gadsimta modelī, tika noliegta Rietumu medicīna, iznīcināti tempļi, bibliotēkas un viss pārējais, kas, režīmaprāt, norādīja sasaisti ar Rietumiem.
Jaunais Pola Pota režīms kopumā nogalināja vairākus miljonus iedzīvotāju, kopējais skaits tiek lēsts robežās no 2—3 miljoniem, taču skaidri ir zināms tikai tas, ka valdošā režīma dēļ, valsts zaudēja vairāk nekā ceturto daļu no visiem saviem iedzīvotājiem.[7] Tukšie rīsu lauki, kas palika pēc cilvēku nāves, ieguva nosaukumu asiņainie lauki. Režīms galvenokārt terorizēja mazākumgrupas. Čami un musulmaņi piedzīvoja vajāšanu, un viņu skaits valstī samazinājās vairāk nekā 3 reizes. Vjetnamiešu skaits Kambodžā samazinājās par aptuveni 200 tūkstošiem cilvēku, tomēr lielākais upuru skaits bija paši khmeri. Ārsti, advokāti, skolotāji tika vajāti to profesionālās piederības dēļ. Šajā laikā netika atbalstīta arī reliģijas piekopšana, sarkano khmeru režīms iznīcināja aptuveni 95% no visiem Kambodžas tempļiem.[8]
Valsts un monarhijas atjaunošana
labot šo sadaļu1993. gadā Norodomu Seihanūku atjaunoja Kambodžas karaļa tronī, taču varu ieguva arī jaunizveidotais parlaments, kura vēlēšanas organizēja vairākas starptautiskās organizācijas. Pēdējos gados valsts pārvaldē notiek rekonstrukcija, tā cenšas attīstīt savu saimniecību un iegūt politisku stabilitāti caur daudzpartiju sistēmu, tam visam strādājot roku rokā ar konstitucionālo monarhiju.
2010. gadā 10. jūlijā kā pirmo sarkano khmeru, kas bija apsūdzēts par noziegumiem pret cilvēci, notiesāja Kangu Keku Jevu (Kang Kek Iew), viņam piespriežot mūža ieslodzījumu. Šā brīža valsts premjerministrs Huns Sens ir sācis aktīvu bijušo sarkano khmeru tiesāšanu un saukšanu pie atbildības.
Ģeogrāfija
labot šo sadaļu
Kambodžas kopējā platība sasniedz 181 035 kvadrātkilometru un tā atrodas tropiskajā klimata joslā, tā robežojas ar Taizemi ziemeļos un rietumos, ar Laosu ziemeļaustrumos, ar Vjetnamu austrumos un dienvidaustrumos. Kambodžas krasta līnija ir 443 kilometru gara un tā stiepjas gar Siāmas līci. Kambodžas teritorijas lielākā upe ir Mekonga, kas plūst cauri valsts austrumu apgabaliem. Mekongas upes reģioni saplūst kopā ar austrumos esošajām kalnu grēdām, kas turpinās tālāk Laosas un Vjetnamas teritorijās. Dienvidrietumos atrodas divas kalnu grēdas — Kravanhas un Damrei kalnu grēdas.
Augstākā valsts virsotne atrodas 1813 metru augstumā virs jūras līmeņa. Valsts teritorija, kas stiepjas gar Siāmas līci, ir līdzena un plaši apmežota, kā arī ļoti blīvi apdzīvota, tajā pat laikā arī izolēta no valsts vidus un dienvidrietumu apgabaliem.
Klimats
labot šo sadaļu
Kambodžas klimats ir ļoti tipisks Dienvidaustrumāzijai, šeit dominē musonu vēji, kas pazīstami ar izteiktām lietus un sausajām sezonām. Musonu sezonas laikā Kambodžas gaisa temperatūra ir robežās no 21—35 °C. Dienvidrietumos musoni valstī ienes sausu gaisu, kas tiek atnests ar vējiem, kas pūš no Siāmas līča un Indijas okeāna puses, šajā valsts daļā musonu sezona ilgst no maija līdz oktobrim. Savukārt ziemeļaustrumu musoni sauso sezonu teritorijās ienes periodā no novembra līdz aprīlim. Spēcīgākās lietavas raksturīgas septembrim un oktobrim, savukārt lielākais sausums janvārim un februārim.
Saskaņā ar ANO rīkotajiem starptautiskajiem mērījumiem, Kambodža tiek uzskatīta par valsti ar vislielāko risku ciest sekas no klimata pārmaiņām visā Dienvidāzijā. Samazinās dzeramā ūdens resursi, rodas ekstrēmi plūdi, dubļu nogruvumi, paaugstinās ūdens līmenis jūrās, kā arī paaugstinās spēcīgu vēju iespējamība valsts teritorijā.
Kambodžai ir divas izteiktas sezonas. Lietus sezona ilgst no maija līdz oktobrim, ar vidējo gaisa temperatūru +22 °C , šai sezonai raksturīgs arī liels mitrums. Sausā sezona ilgst no novembra līdz aprīlim, tajā vidējā gaisa temperatūra var sasniegt par +40 °C.
Saimniecība
labot šo sadaļuDabas resursi
labot šo sadaļuKambodža nav bagāta ar derīgo izrakteņu krājumiem, toties valstī ir salīdzinoši daudz citu dabas resursu. Upēs un ezeros ir lieli zivju krājumi. Valsts nacionālā zivs ir Siāmas milzu karpa.[9] Lai nozvejotās zivis saglabātu, tās fermentē vai iesāla.
Tā kā Kambodžas zemienes ir labi apūdeņotas, valsts lauksaimniecībā dominē rīsu audzēšana. Rīsa lauki aizņem 80% kultivēto zemju platības. Audzē arī citas kultūras, kā mango, banānus un ananasus. Valsts austrumos audzē kaučukaugus, kas ir nozīmīga eksportprece, tāpat kā kukurūza, pipari, sezams un manioka.
Lielu daļu valsts teritorijas klāj meži, kuros aug vērtīgas tropu cietkoku sugas, galvenokārt tīkkoks un sarkankoks. Tropisko mežu izciršana ir viena no nopietnākajām problēmām, kas skar valsti, jo pēdējo 35 gadu laikā kokaudzes tajā samazinājušās divas reizes.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Cambodia | history - geography». Encyclopedia Britannica (angļu). Skatīts: 2018-12-03.
- ↑ «Angkor Wat Period Cambodia Tour». www.cambodia-travel.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-12-01. Skatīts: 2018-12-03.
- ↑ «Metropolis: Angkor, the world's first mega-city». 2011-06-05. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008-09-23. Skatīts: 2018-12-03.
- ↑ «SignOnSanDiego.com > News > World -- Scientists dig and fly over Angkor in search of answers to golden city's fall». 2004-12-25. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2004-12-25. Skatīts: 2018-12-03.
- ↑ «The New Kyoto Review of South East Asia Website». 2010-10-09. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010-10-09. Skatīts: 2018-12-03.
- ↑ «Cambodia - POPULATION». countrystudies.us. Skatīts: 2018-12-03.
- ↑ «Cambodian Genocide: The Khmer Rouge and Pol Pot's Regime». www.mtholyoke.edu. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-07-14. Skatīts: 2018-12-03.
- ↑ Kevin Baker. The Worst World Disasters of All Time. eBookIt.com, 2014-11-03. ISBN 9781456623432.
- ↑ IUCN: Catlocarpio siamensis
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kambodža.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
.svg){kind=small} | Šis ar Āziju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |