Bitumens
Bitumens (no latīņu: bitumen — 'zemes piķis') jeb piķis ir no naftas vai akmeņoglēm destilācijas procesā iegūts organisks materiāls, kas tiek izmantots ceļu asfaltēšanai, hidroizolācijai un citu dažādu segumu izgatavošanā. Bitumeni pēc viskozitātes iedalās cietajos (piķis), puscietajos (izmanto ceļa seguma izveidošanai, jumta segumu ruļļmateriāliem, hidroizolācijai, mastikai) un šķidrajos bitumenos (ceļu būve). Dabisko bitumenu dabā sastop iežos- kaļķakmeņos, dolomītos, smilšakmeņos, iežus, kas satur 5%...20% dabiskā bitumena, sauc par asfaltiežiem. Naftas bitumeni ir naftas un naftas sveķaino atlikumu pārstrādes produkti.[1] Tas šķīst organiskajos šķīdinātājos (piemēram, benzīnā). Bitumens labi saistās ar koksni, betonu un metāliem. Bitumenam nav poru un tukšumu.

Pēc iegūšanas veida bitumenu iedala:
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ J. Kaurāts. «Rūpniecības, celtniecības un sanitārās tehnikas pamati», 1980.gads. 106. lpp.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bitumens.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- «Bitumen» (angliski). The Canadian Encyclopedia. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010-09-08. Skatīts: 2011-10-16.
Šis ar ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |