Kabiles muiža

Kabiles muiža (vācu: Kabillen) bija Kurzemes muiža, kas atradās Kabilē. Muižas kompleksā ir vairāki Valsts nozīmes arhitektūras un mākslas pieminekļi, ēkas ir celtas no 17. līdz 19. gadsimtam. Kabiles muižas kungu māju un virtuves māju atjauno, piesaistot gan Kuldīgas pašvaldības līdzekļus, gan Eiropas Savienības fondus. Kabiles muižas pagrabstāvā ir ierīkota Kabiles muižas vīna darītava.

Kabiles muižas kungu māja.

Priekšplānā "Stirnūzis", aiz tā — staļļa mūra sienas.

Bīlovu dzimtas ģerbonis (sākotnēji atradies kungu mājas priekšā, pašlaik — pie klēts).

Vēsture

1580. gadā daļa no Kurzemes un Zemgales hercogistes galma saimniecības zemes piederēja Heinriham Soblekam (Soblec). 1619. gadā hercogs Vilhelms Kabiles muižu izlēņoja Matiasam fon der Rekem (v. der Recke). 1646. gadā Rekes dēls muižu pārdeva pulkvedim Ādamam fon Bergam. 1687. gadā muiža pārgāja Johana Dītriha fon Bēra (Behr) īpašumā. 1810. gadā pēc sievas nāves muiža pārgāja grāfa Heinriha fon Keizerlinga īpašumā. 1854. gadā muižu pārdeva Oto fon Līvenam, pēc kura nāves muižu pārņēma viņa atraitne, kura muižu zaudēja Latvijas 1920. gada zemes reformas gaitā.

Muižas komplekss

Muižas kompleksā ir septiņas ēkas — kungu māja, virtuves māja jeb "ķēķis", kura celta kā brandvīna brūzis, veļas māja, klēts, pārvaldnieka māja jeb "ērberģis", "stirnūzis" un stallis. Diemžēl no staļļa mūsdienās ir saglabājušās tikai tā mūra sienas. Ēkas celtas ap regulāru parādes pagalmu, vienā malā pārvaldnieka māja un klēts, pretī kungu mājai atrodas vecā dzīvojamā māja, stallis, blakus kungu mājai virtuves māja, bet kalpu mājas atrodamas nostāk pie ceļa. Kā senākā muižas ēka tiek uzskatīta vecā dzīvojamā māja jeb tā saucamais “Stirnūzis”. Tas ir celts 17. gadsimta beigās, iespējams, 1693. gadā, spriežot pēc tā vējrādītāja uz jumta. Šī ēka Latvijā ir rets muižas mūra kungu ēkas piemērs (ar pirmajā stāvā saglabātu tās sākotnējo kamīnu).

Kungu māja ir celta no 1734. līdz 1740. gadam Julianai Eleonorai fon Bīlovai (Bülow), vēlāk Bērai, baroka stilā. Tajā joprojām ir saglabājusies baltās zāles griestu dekoratīvā apdare stuka veidojumā, ko uzskata par vienu no retajiem rokoko interjeriem (Valsts nozīmes mākslas piemineklis). Baltās zāles retais rokoko stila interjers veidots laikā, kad muiža piederēja Bēriem. Ēka pārbūvēta 1860. gados un arī no šī laika saglabājusies interjeru apdare. 18. gadsimtā pie kungu mājas ir veidots regulārs dārzs, ainavu parka daļa ar dīķi tam tika pievienota 19. gadsimta vidū. Parku ierīkojis Heinrihs Keizerlings, bet papildinājis Oto Līvens. Muižas kompleksā pie klēts joprojām atrodas akmenī kalts Bīlovu dzimtas ģerbonis.