E. T. A. Hofmanis

Ernsts Teodors Vilhelms Hofmanis (vācu: Ernst Theodor Wilhelm Hoffmann), biežāk pazīstams pēc pseidonīma E. T. A. Hofmanis (vācu: E. T. A. Hoffmann/Ernst Theodor Amadeus Hoffmann, dzimis 1776. gada 24. janvārī, miris 1822. gada 25. jūnijā) bija vācu rakstnieks, komponists, jurists, mūzikas kritiķis, zīmētājs, karikatūrists. Hofmanis tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem vācu romantiķiem un vienu no ietekmīgākajiem XIX gs. autoriem.

E. T. A. Hofmanis E. T. A. Hoffmann Personīgā informācija Dzimis 1776. gada 24. janvārī Kēnigsberga, Prūsijas Karaliste Miris 1822. gada 25. jūnijā (46 gadi) Berlīne, Prūsijas Karaliste Tautība vācietis

Literārā darbība Nodarbošanās jurists, rakstnieks, komponists, kritiķis, karikatūrists Valoda vācu valoda Rakstīšanas laiks 1809—1822 Literatūras virzieni romantisms Augstskola Kēnigsbergas Universitāte Ietekmējis Gustavo Adolfo Bekers, Čārlzs Dikenss, Nikolajs Gogolis, Francs Kafka, Edgars Alans Po, Marģeris Zariņš

Dzimis jurista ģimenē Kēnigsbergā, kur pavadījis arī bērnību. Beidza Kēnigsbergas Universitāti, vēlāk strādāja par ierēdni vairākās Prūsijas (tagad Polijas) pilsētās — Glogavā, Pozenē, Plockā. Strādāja par ierēdni Varšavā, kas tolaik bija Prūsijas sastāvā, līdz to 1806. gadā ieņēma Napoleona karaspēks un prūšu ierēdņi zaudēja darbu. Neilgu laiku padzīvojis Berlīnē, Hofmanis 1808. gadā devās uz Bambergu, kur strādāja vietējā teātrī. Šeit dzīvodams, viņš sāka gūt pirmos panākumus kā literāts. 1813.—1814. gadā strādāja par kapelmeistaru Jozefa Zekondas (Joseph Seconda) orķestrī Leipcigā un Drēzdenē (laikā, kad tur notika Drēzdenes kauja). No 1814. gada līdz savai nāvei 1822. gadā strādāja par ierēdni Berlīnē. Šajā, Berlīnes periodā radīja daudzus no saviem pazīstamākajiem darbiem.

Hofmaņa literārajiem darbiem raksturīga ciešs reālistiskā un fantastiskā savijums, groteska un ironija. Tie atstājuši lielu ietekmi uz tādiem nozīmīgiem autoriem kā Nikolajs Gogolis, Čārlzs Dikenss, Edgars Alans Po, Francs Kafka. Latviešu literatūrā no Hofmaņa spēcīgi ietekmējies, piemēram, Marģeris Zariņš.

Nozīmīgi Hofmaņa literārie darbi ir romāni "Velna eliksīri" (Die Elixiere des Teufels, 1815—16), "Runča Mura dzīves uzskati" (Die Lebensansichten des Katers Murr, 1819—21), stāsti "Smilšu vīrs" (Der Sandmann), "Mazais Cahejs, saukts par Cinoberu" (Klein Zaches, genannt Zinnober, 1819) u.c. Plaši pazīstama ir pēc Hofmaņa stāstu motīviem veidotā Ofenbaha opera "Hofmaņa stāsti" (Les contes d'Hoffmann), kā arī Čaikovska balets "Riekskodis" (Щелкунчик) un Delība balets "Kopēlija" (Coppélia).

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: E. T. A. Hofmanis.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Zinātniskās fantastikas enciklopēdijas raksts (angliski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)