Šis raksts ir par federālo zemi. Par pilsētu skatīt rakstu Brandenburga pie Hāfeles.

Brandenburga (vācu: Brandenburg, izrunā: /ˈbʁandənˌbʊɐ̯k/) ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm. Tā robežojas ar Poliju un četrām citām Vācijas federālajām zemēm: Mēklenburgu-Priekšpomerāniju, Saksiju, Saksiju-Anhalti un Lejassaksiju, kā arī aptver Berlīnes federālo zemi. Brandenburgas lielākās pilsētas ir Potsdama, kas ir arī Brandenburgas administratīvais centrs, Kotbusa un Brandenburga. Lielākās upes ir Elba, Odera un Hāfele.

Brandenburga
Brandenburg
—  Federālā zeme  —
Brandenburgas ainava
Brandenburgas ainava
Brandenburgas ainava
Flag of Brandenburga
Karogs
Coat of arms of Brandenburga
Ģerbonis
Brandenburgas atrašanās vieta VācijāBrandenburgas atrašanās vieta Vācijā
Pārvaldes centrs Potsdama
Valsts Karogs: Vācija Vācija
Platība 
 - Kopējā 29 485,63 km²
Iedzīvotāji (30.11.2013.)
 - Kopā 2 450 000
 - Blīvums 83,1/km²
Laika josla CET (UTC+1)
 - Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
ISO 3166-2 DE-BB
Mājaslapa: www.brandenburg.de
Brandenburga Vikikrātuvē

Populārākais sporta veids, tāpat kā visā valstī, ir futbols. Slavenākais futbola klubs ir Energie Cottbus, kas sešas sezonas spēlējis arī Bundeslīgā. 2016./2017. gada sezonā Vācijas trijās spēcīgākajās futbola līgās nav pārstāvja no Brandenburgas.

Par Brandenburgas dibināšanas datumu uzskata 1157. gada 11. jūniju, kad Albrehts Lācis (Albrecht der Bär) no Askanu dinastijas Ziemeļu krusta karu laikā iekaroja šo teritoriju un izveidoja Brandenburgas markgrāfisti, kas tika iekļauta Svētās Romas impērijas sastāvā. Pēc 1356. gada, kad Brandenburgas valdniekiem piešķir ietekmīgo kūrfirsta titulu, Brandenburgu sauc arī par Brandenburgas kūrfirstisti (Kurfürstentum Brandenburg). No 1415. gada reģions bija Hoencollernu dinastijas kontrolē, viņi bija vieni no deviņiem impērijas prinčiem-elektoriem.

Apvienotajai Brandenburgai-Prūsijai bija liela loma Prūsijas karalistes un Vācijas impērijas veidošanās vēsturē. 1701. gadā ar imperatora Leopolda I piekrišanu Brandenburgas markgrāfs sevi pasludināja sevi par Frīdrihu I, Karali Prūsijā (König in Preußen), izveidojot Prūsijas karalisti, bet vienlaikus turpinot Brandenburgas markgrāfistes legālo pastāvēšanu. 1772. gadā valdnieka titulu mainīja uz “Prūsijas karali”, bet personālūnija legāli beidza pastāvēt 1806. gadā, līdz ar Svētās Romas impērijas pastāvēšanas beigām. Brandenburgas zemes tad kļuva par Prūsijas karalistes provincēm.

Administratīvais iedalījums

labot šo sadaļu

Brandenburga administratīvi sīkāk dalās 14 apriņķos (Landkreis) un 4 neatkarīgās pilsētās (Stadtkreise). Neatkarīgās un vienlaikus lielākās pilsētas ir Potsdama, Kotbusa, Brandenburga pie Hāfeles un Frankfurte pie Oderas.

Apriņķis Nosaukums vācu valodā Platība (km²) Iedzīvotāji
(2011. gadā)
  Barnimas apriņķis Landkreis Barnim 1494,33 173 754
  Dāmes-Šprēvaldes apriņķis Landkreis Dahme-Spreewald 2261,09 160 793
  Elbas-Elsteres apriņķis Landkreis Elbe-Elster 1889,34 106 157
  Hāfellandes apriņķis Landkreis Havelland 1717,15 153 874
  Markas-Oderlandes apriņķis Landkreis Märkisch-Oderland 2127,99 187 668
  Oberhāfeles apriņķis Landkreis Oberhavel 1795,77 203 012
  Oberšprēvaldes-Lauzicas apriņķis Landkreis Oberspreewald-Lausitz 1216,65 113 842
  Oderas-Šprē apriņķis Landkreis Oder-Spree 2242,71 176 850
  Ostprignicas-Rupīnes apriņķis Landkreis Ostprignitz-Ruppin 2509,22 98 944
  Potsdamas-Mitelmarkas apriņķis Landkreis Potsdam-Mittelmark 2575,05 205 520
  Prignicas apriņķis Landkreis Prignitz 2123,31 77 993
  Šprē-Neises apriņķis Landkreis Spree-Neiße 1647,89 118 899
  Teltovas-Flēmingas apriņķis Landkreis Teltow-Fläming 2092,08 160 448
  Ukermarkas apriņķis Landkreis Uckermark 3058,08 121 326

Federālajā zemē ir 112 pilsētas (trekninātas pilsētas, kas neietilpst apriņķī (Kreisfreie Stadt), kursīvā — mazpilsētas, kas pašas ietilpst kādā municipalitātē).

Ārējās saites

labot šo sadaļu