Kurzemes Pagaidu zemes padome
Kurzemes Pagaidu zemes padome (krievu: Временный земский совет Курляндской губернии) bija 1917. gada 27. aprīlī Tērbatā ievēlēta Kurzemes pašpārvaldes institūcija, kas atbalstīja Latvijas apvienošanās un pašnoteikšanās idejas. Tā kā Kurzeme bija okupēta, padome kārtoja tikai Kurzemes bēgļu lietas. 1917. gada oktobrī padome evakuējās uz Kazaņu, tās pārstāvis Vilis Siliņš piedalījās LPNP Valdes darbā.
1917. gada 4. oktobrī Vācijas okupētajā Kurzemē tika ievēlēta Kurzemes Zemes padome (vācu: Kurländischer Landesrat) ar 20 deputātiem.
Vēsture
labot šo sadaļuPēc Februāra revolūcijas 27. aprīlī (10. maijā) aptuveni 170 000 Kurzemes guberņas bēgļu un latviešu strēlnieku ievēlētie 313 pārstāvji Kurzemes Zemes sapulcē Tērbatā ievēlēja Kurzemes Pagaidu zemes padomi ar 60 deputātiem. Zemes padomē ievēlēja arī nākamos Latvijas Republikas prezidentus Jāni Čaksti un Albertu Kviesi.[1] Jānis Čakste bija Kurzemes galvenais pārstāvis sadarbībai ar Krievijas Pagaidu valdības oficiālajām iestādēm. Pēc tam Pagaidu valdība iecēla viņu par Kurzemes novada komisāru, kas pārņēma Kurzemes gubernatora pilnvaras. Kurzemes gubernatora kanceleja un pakļautās iestādes šajā laikā bija evakuētas uz Tērbatu, bet oktobra sākumā tās pārcēlās uz Kazaņu.
Savukārt 1917. gada 28. jūnijā (11. jūlijā) lielinieku organizētajā Kurzemes evakuēto iedzīvotāju kongresā Maskavā tika ievēlēta Kurzemes Evakuēto iedzīvotāju padome ar 40 deputātiem un 15 locekļu izpildkomiteju, kas tā arī nekādu darbību neuzsāka.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Latvijas Valsts prezidenta kancelejas mājas lapa». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 24. septembrī. Skatīts: 2015. gada 8. novembrī.