Vilis Siliņš (1874—1935)[1] bija latviešu zemnieku kooperācijas kustības darbinieks,[2] Kurzemes Zemes sapulces un Kurzemes Pagaidu zemes padomes loceklis, Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes valdes loceklis (1917).

Vilis Siliņš
Vilis Siliņš
Personīgā informācija
Dzimis 1874. gada 19. maijā
Šederes pagasts, Kurzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1935. gada 14. martā (60 gadi)
Randene, Ilūkstes apriņķis
Tautība latvietis

Publicējās ar pseidonīmu "Zemnieks", bija žurnāla "Kopdarbība" redaktors.

LPNP valde: sēž no kreisās puses K. Bahmanis (sekretārs), J. Rubulis (pr. biedrs), V. Zāmuēls (priekšsēdētājs), J. Palcmanis (pr. biedrs), K. Pauļuks (pr. biedrs), stāv no kreisās V. Siliņš, O. Nonācs, K. Skalbe, J. Akuraters, E. Laursons.

Dzīvesgājums labot šo sadaļu

Dzimis 1874. gada 19. maijā Šederes pagasta Akmeņu (Šteinburgas) muižā. Nodibināja Ilūkstes apriņķa lauksaimniecības biedrību "Grauds". Piedalījās 1905. gada revolūcijā, pēc tās sakāves 1906. gada sākumā devās bēgļu gaitās uz Somiju, vēlāk uz Šveici. 1910. gadā finansēja Franča Kempa vēsturiskās apceres "Latgalieši" izdošanu. Pēc Februāra revolūcijas 1917. gada 27. aprīlī Tērbatā Kurzemes Zemes sapulces deputāti viņu ievēlēja par Kurzemes Pagaidu zemes padomes locekli.

Pēc Oktobra revolūcijas viņš kā Kurzemes Pagaidu zemes padome loceklis no 1917. gada 29. novembra līdz 2. decembrim Valkā piedalījās latviešu partiju un sabiedrisko organizāciju sanāksmē, kur viņu ievēlēja par Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes valdes locekli.

Pēc 1920. gada bija Latvijas Tautas bankas padomes loceklis, Starptautiskās kooperācijas alianses centrālkomitejas loceklis. Sakarā ar V. Siliņa kooperatīvās darbības 25 jubileju Rainis iesūtīja žurnālam "Kopdarbība" atmiņas par jubilāru. 1932. gadā pārcēlās uz savu Randenes muižu pie Daugavpils, kur pavadīja pēdējos mūža gadus.

Miris 1935. gada 14. martā Randenē, apbedīts Birķeneļu kapos.[3]

Atsauces labot šo sadaļu