Jānis Palcmanis (dzimis 1885. gada 21. jūnijā, miršanas datums nav zināms) bija latviešu arheologs, mērnieks un politiķis.[2]

Jānis Palcmanis
Jānis Palcmanis
Personīgā informācija
Dzimis 1885. gada 21. jūnijā
Valsts karogs: Krievijas Impērija Stukmaņu pagasts, Rīgas apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)[1]
Miris nav zināms
Tautība latvietis

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu

Studēja Maskavas arheoloģiskajā institūtā.[2] Pēc Februāra revolūcijas 1917. gada augustā J. Palcmanis iestājās Latvju kareivju nacionālajā savienībā (LKNS), 1917. gada novembrī viņu ievēlēja par Latviešu pagaidu nacionālās padomes valdes priekšsēdētāja biedru. Latviešu pagaidu nacionālās padomes otrajā sesijā Pēterpilī 1918. gada 28.-31. (15.–18.) janvārī viņu pārvēlēja LPNP valdes sastāvā par priekšsēdētāja biedru. Kopā ar citiem LPNP valdes locekļiem darbojās Valkā.

 
LPNP valde: sēž no kreisās puses K. Bahmanis (sekretārs), J. Rubulis (pr. biedrs), V. Zāmuēls (priekšsēdētājs), J. Palcmanis (pr. biedrs), K. Pauļuks (pr. biedrs), stāv no kreisās V. Siliņš, O. Nonācs, K. Skalbe, J. Akuraters, E. Laursons.

Pēc Latvijas valsts pasludināšanas kļuva par Tautas padomes locekli no Latvijas Darba savienības.[3]

  • Triju Zvaigžņu ordenis, 5. šķira Nr.1151 (1928)[4]
  1. Rīgas Prefektūras pasu lietu kolekcija — Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 2996. f., 15. apr., 1845. l
  2. 2,0 2,1 Saeimas Stenogrammas. - 1920.g. - Nr.1 Arhivēts 2020. gada 16. septembrī, Wayback Machine vietnē. - 58.-59.lpp.
  3. Latvijas Tautas padome (stenogrammas). Rīga, 1920.
  4. «Valdības Vēstnesis Nr. 262 (17.11.1928), 11. lpp.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 15.05.2019. Skatīts: 30.08.2020.