Jānis Palcmanis
Jānis Palcmanis (dzimis 1885. gada 21. jūnijā, miršanas datums nav zināms) bija latviešu arheologs, mērnieks un politiķis.[2]
|
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuStudēja Maskavas arheoloģiskajā institūtā.[2] Pēc Februāra revolūcijas 1917. gada augustā J. Palcmanis iestājās Latvju kareivju nacionālajā savienībā (LKNS), 1917. gada novembrī viņu ievēlēja par Latviešu pagaidu nacionālās padomes valdes priekšsēdētāja biedru. Latviešu pagaidu nacionālās padomes otrajā sesijā Pēterpilī 1918. gada 28.-31. (15.–18.) janvārī viņu pārvēlēja LPNP valdes sastāvā par priekšsēdētāja biedru. Kopā ar citiem LPNP valdes locekļiem darbojās Valkā.
Pēc Latvijas valsts pasludināšanas kļuva par Tautas padomes locekli no Latvijas Darba savienības.[3]
Apbalvojumi
labot šo sadaļu- Triju Zvaigžņu ordenis, 5. šķira Nr.1151 (1928)[4]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Rīgas Prefektūras pasu lietu kolekcija — Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 2996. f., 15. apr., 1845. l
- ↑ 2,0 2,1 Saeimas Stenogrammas. - 1920.g. - Nr.1 Arhivēts 2020. gada 16. septembrī, Wayback Machine vietnē. - 58.-59.lpp.
- ↑ Latvijas Tautas padome (stenogrammas). Rīga, 1920.
- ↑ «Valdības Vēstnesis Nr. 262 (17.11.1928), 11. lpp.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 15.05.2019. Skatīts: 30.08.2020.