Kārlis Rusovs

Kārlis Rusovs;
Personīgā informācija
Dzimis	1916. gada 30. novembrī ; Jaunpiebalgas pagasts, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Latvija)
Miris	2005. gada 8. septembrī (88 gadi); Rīga, Latvija
Tautība	latvietis
Nodarbošanās	skolotājs

Kārlis Rusovs (segvārds "Salna" un "Raiskums", 1916—2005) bija latviešu skolotājs, nacionālās pretošanās kustības vadītājs Vidzemē, Latvijas nacionālo partizānu apvienības (LNPA) Centrālvidzemes apgabala komandieris (1946—1948). Rediģēja partizānu laikrakstu "Sudrabota Saule", sacerējis vairākas mežabrāļu dziesmas (“Nāc, latvieti!”, “Cik grūti…” u.c.).^[1]

Dzīvesgājums

Dzimis 1916. gada 30. novembrī Jaunpiebalgas pagastā vijoļmeistara Frīdriha Rusova ģimenē. 1931. gadā beidzis Jaunpiebalgas vidusskolu. Absolvēja Rīgas Skolotāju institūtu, no 1938. gada strādāja par skolotāju Cēsīs, Cesvainē un Lizumā, bija aizsargs 10. Cēsu aizsargu pulkā. 1939.—1940. gadā dienēja Latvijas armijas Štāba bataljonā.

1944. gada septembrī pievienojās sava brāļa Jāņa Rusova vadītajai partizānu grupai. 1945. gada 1. augustā sadursmē ar NKVD gāja bojā Pēteris Rusovs, bet 21. septembrī Mēdzūlas ieņemšanas laikā — arī vecākais brālis Jānis. Pēc tam ievēlēts par partizānu grupas vecāko un darbojas Cēsu apriņķa Jaunpiebalgas, Veļķu, Mēdzūlas pagastos. 1946. gadā K.Rusovu ievēlēja par Latvijas Nacionālo partizānu apvienības Prezidija locekli un Centrālvidzemes grupu organizētāju un darbības koordinētāju.^[2] 1945. gada ziemā čekisti apcietināja viņa tēvu Frīdrihu Rusovu.^[1] 1945. un 1946. gadu mijā Madonas apriņķī NKVD veica operāciju pret Rusova grupas partizāniem, 1946. gada jūlijā grupa pievienojās LNPA.

1948. gada augustā viņu nodeva čekas aģents Pētersons^[1] (Pēteris Līdums), kurš uzdevās par Rīgas jaunatnes pagrīdes organizācijas vadītāju. Pēc Rusova aresta apcietināja 10 partizānus un 97 viņu atbalstītājus. 1949. gada 10. decembrī Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas kara tribunāls piesprieda Kārlim Rusovam brīvības atņemšanu uz 25 gadiem. No 1950. gada jūnija atradās politiskā ieslodzījumā Vorkutlagā Komi APSR. 1955. gadā soda laiku samazināja līdz 15 gadiem. Kopš 1956. gada atradās brīvajā nometināšanā. 1958. gada rudenī nosacīti atbrīvots pirms termiņa.^[2]

Pēc soda izciešanas strādājis par vecāko pasniedzēju un neklātienes fakultātes dekānu Ļeņingradas Kalnrūpniecības institūta Vorkutas filiālē. No 1967. līdz 1986. gadam — vācu valodas pasniedzējs Vorkutas Kalnrūpniecības tehnikumā. 1987. gadā viņš atgriezās Latvijā. Reabilitēts 1992. gada 3. jūnijā. 1987.—1997. gadā dzīvoja Valmierā, pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas darbojās Daugavas Vanagu Latvijas apvienības Tālavas nodaļā.^[3] No 1997. līdz 2005. gadam dzīvoja Rīgā.

Miris 2005. gada 8. septembrī Rīgā.^[4]

Dokumentālās filmas

"Latviešu nacionālo partizānu karš" (režisors Rodrigo Rikards, 2003)
"Nesalauztie" (režisors Raitis Valters, 2004)

Viens no abu filmu varoņiem ir Kārlis Rusovs.

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 ^1,2 Mana dzimtene ir Latvija, jūsējā — Krievija. Mežabrāļa Kārļa Zariņa dzīvesstāsts Ilze Pētersone la.lv, 2019. gada 1. aprīlī
↑ ^2,0 ^2,1 Heinrihs Strods. Latvijas Nacionālo partizānu karš III. Dokumenti, apcerējumi un atmiņas, 1944-1956. Rīga : Latvijas Universitātes žurnāla "Latvijas Vēsture" fonds, 2003. ISBN 9984-643-55-7.
↑ Cēsu Centrālā Bibliotēka
↑ timenote.info

[LALV-1] 1,0 ^1,1 ^1,2 Mana dzimtene ir Latvija, jūsējā — Krievija. Mežabrāļa Kārļa Zariņa dzīvesstāsts Ilze Pētersone la.lv, 2019. gada 1. aprīlī

[:0-2] 2,0 ^2,1 Heinrihs Strods. Latvijas Nacionālo partizānu karš III. Dokumenti, apcerējumi un atmiņas, 1944-1956. Rīga : Latvijas Universitātes žurnāla "Latvijas Vēsture" fonds, 2003. ISBN 9984-643-55-7.

[3] Cēsu Centrālā Bibliotēka

[4] timenote.info

[1]

[2]

[3]

[4]