Jānis Gregors (dzimis 1893. gada 2. aprīlī, miris 1944. gada 20. novembrī) bija virsleitnants, 5. Zemgales strēlnieku pulka komandieris (1918-1920), Kureļa grupas štāba adjutants.

Jānis Gregors
Personīgā informācija
Dzimis 1893. gada 2. aprīlī
Jaunpiebalgas pagasts, Cēsu apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas Republika
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1944. gada 20. novembrī (51 gads)
Valsts karogs: Ostlande Liepāja, Latvijas ģenerālapgabals, Ostlande (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latvietis
Dzīvesbiedre Irma Gregore
Militārais dienests
Dienesta pakāpe virsleitnants
Struktūra Sauszemes bruņotie spēki
Komandēja Kureļa grupas štābs
Kaujas darbība Otrais pasaules karš

Dzīvesgājums labot šo sadaļu

Dzimis 1893. gada 2. aprīlī Jaunpiebalgas pagastā mācītājmuižas kalpa ģimenē. 1914. gadā beidzis Valmieras skolotāju semināru.

1914. gadā mobilizēts Krievijas armijā. 1916. gadā Petrogradā beidza Vladimiras karaskolu. Pēc tam kā virsnieks pārcelts uz 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulku. 1917. gadā pēc latviešu strēlnieku piesliešanās lieliniekiem palicis pulkā. 1918. gadā kļuvis par 5. Zemgales strēlnieku pulka (vēlāk 5. atsevišķā latviešu pulka) komandieri. Par dienestu Sarkanajā armijā saņēmis vairākus apbalvojumus, tai skaitā, apbalvots ar zelta pulksteni, bet 1919. gada 1. novembrī - ar Sarkanā Karoga ordeni. Pēc Krievijas pilsoņu kara beigām izdevis pavēli par sava vadītā pulka demobilizāciju, uzdot strēlniekiem atgriezties Latvijā. Sakarā ar šo pavēli lielinieki izsludinājuši 10 000 rubļu godalgu par Gregora notveršanu.

Pēc atgriešanās Latvijā Gregors no 1921. gada strādāja par skolotāju Limbažu vidusskolā. 1924. gadā izturēja Izglītības ministrijas rīkotos eksternu pārbaudījumus vidusskolas kursa apjomā. Kopš 1925. gada strādāja Rīgas Skolotāju institūtā, no 1934. gada - par Jelgavas-Bauskas apriņķu tautskolu inspektoru. 1929. gadā iestājās Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes Tiesību zinātņu nodaļā, ko beidza 1939. gadā, iegūstot mag. iur. grādu. Kopš 1940. gada strādājis par skolotāju Rīgas komercskolā.

Vācu okupācijas laikā 1942. gadā iecelts par Pašpārvaldes vidusskolu vicedirektoru. Kopš 1944. gada 28. jūlija bija Kureļa grupas štāba adjutants. 1944. gada 14. novembrī kopā ar visu Kureļa grupas štābu tika arestēts. 19. novembrī XVI SS un policijas tiesa Liepājā viņam un vēl septiņiem Kureļa grupas virsniekiem piesprieda nāvessodu nošaujot, ko izpildīja 20. novembra naktī.

Atrodoties Kureļa grupas štābā, rakstījis dienasgrāmatu, ko pēc Kureļa grupas likvidācijas uzglabājusi Biruta Kaģe, kas to 1945. gada 14. maijā pārvedusi to uz Zviedriju un nodevusi Leonīdam Siliņam.

Informācijas avoti labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu