Džeimsa līcis
Džeimsa līcis (angļu: James Bay, franču: Baie James) vai Vinipeks (krī: ᐐᓂᐯᒄ, Wînipekw — ‘Netīrais ūdens’) ir sekls Hudzona līcim piederīgs līcis Kanādas vidienē.[1] Līča krastos atrodas Ontārio un Kvebekas provinces, bet līča akvatorija un salas ietilpst Nunavutas teritorijā. Līcis izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā 443 km garumā, tā platums līdz 217 km. Ieplūst vairākas upes, no kurām lielākās ir Lagranda austrumu krastā un Mūsa dienvidu krastā. Līcī vairākas salas, no kurām lielākās ir Akimiski, Čārltona un Tvinailendsas.
Džeimsa līcis | |
---|---|
Atrodas | Kanāda Nunavuta |
Platība | 68 300 km2 |
Lielākais garums | 443 km |
Lielākais platums | 217 km |
Vidējais dziļums | 60 m |
Salas | Akimiski |
Apdz. vietas krastos | Čisasibi |
Džeimsa līcis Vikikrātuvē |
Līcis izveidojies pēdējā ledus laikmeta beigās pirms aptuveni 8000 gadiem, atkāpjoties ledājiem. Ezera krastus apdzīvo krī indiāņi. Tiek uzskatīts, ka pirmais no eiropiešiem līci apmeklējis angļu kuģotājs Henrijs Hadsons 1610. gadā. Džeimsa līcis nosaukts par godu velsiešu kapteinim Tomasam Džeimsam (Thomas James), kurš pētījis šo apvidu 1630.—1631. gadā.
Līča krasti mazapdzīvoti, lielākā apdzīvotā vieta ir krī ciemats Čisasibi Lagrandas grīvā.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 186. lpp.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Džeimsa līcis.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)