Koraļļu jūra (angļu: Coral Sea, franču: Mer de Corail) ir Klusajam okeānam piederīga malas jūra, kas atrodas starp Austrāliju, Jaungvineju un Melanēzijas salām. Lielu daļu jūras teritorijas aizņem 1969. gadā Austrālijai pievienotās Koraļļu Jūras Salas; šajā teritorijā nav neviena pastāvīgā iedzīvotāja.

Koraļļu jūra
Koraļļu jūra (Okeānija)
Koraļļu jūra
Koraļļu jūra
Koordinātas 18°S 158°E / 18°S 158°E / -18; 158Koordinātas: 18°S 158°E / 18°S 158°E / -18; 158
Okeāns Klusais okeāns
Platība 4 791 000 km2
Garums 2400 km
Platums 2250 km
Vid. dziļums 2394 m
Maks. dziļums 9175 m
Tilpums 11 470 000 km3
Valstis un teritorijas Karogs: Austrālija Austrālija
Karogs: Jaunkaledonija Jaunkaledonija
Karogs: Papua-Jaungvineja Papua-Jaungvineja
Karogs: Vanuatu Vanuatu
Karogs: Zālamana Salas Zālamana Salas
Lielākās pilsētas Brisbena
Kērnsa
Portmorsbi
Taunsvila
Koraļļu jūra Vikikrātuvē

Liela jūra ar daudzveidīgu gultnes reljefu. Austrumu daļā pie Santakrusas salām atrodas Torresa dziļvaga, kur jūras dziļums sasniedz 9175 metrus. Ūdens virsējā slāņa sāļums ir 34—35‰. Ārkārtīgi augsta bioloģiskā daudzveidība.

Koraļļu jūra ir slavena ar to, ka tajā atrodas pasaulē lielākais koraļļu rifsLielais Barjerrifs. Lielākā daļa jūras atrodas Austrālijas teritorijā. Jūrā ļoti daudz koraļļu salu, lielākā daļa no tām ir neapdzīvotas. Vietām salas veido savdabīgu milzu labirintu. Koraļļu jūrā atrodas arī Lihū rifs — viens no pasaulē lielākajiem atoliem, šī atola lagūnas platība ir ap 2500 km², bet atola sauszemes platība — tikai 0,91 km².

1942. gada 7.—8. maijā Koraļļu jūrā notika kauja starp japāņiem un sabiedrotajiem, kas novērsa Portmorsbi okupāciju.

Ziemeļos atrodas Jaungvineja, Zālamana jūra un Zālamana salas, austrumos — Santakrusas salas un Vanuatu, dienvidaustrumos — Jaunkaledonija un Fidži jūra. Dienvidos pāriet Tasmāna jūrā — par robežu starp abām jūrām kalpo Kvīnslendas un Jaundienvidvelsas štatu robežas pagarinājums jūrā. Rietumos — Austrālija, Kvīnslendas štats.

Ārējās saites

labot šo sadaļu