Karpentārija līcis (angļu: Gulf of Carpentaria) ir Klusajam okeānam piederīga epikontinentāla jūra Austrālijas ziemeļos. Izvietojusies starp Jorkas raga pussalu austrumos un Ārnemlendu rietumos; ziemeļos piekļaujas Arafuru jūrai. Līcis sekls, dziļums lielākoties 55—66 m, dziļākā vieta ir 82 m. Dienvidu un rietumu piekrastē vairākas salas, lielākās no kurām ir Groteilanta un Morningtona sala Velzlija salu grupā. Plūdmaiņu augstums līdz 3,2 m.[1]

Karpentārija līcis
Karpentārija līcis 1859. gada holandiešu kartē
Karpentārija līcis (Austrālija)
Karpentārija līcis
Karpentārija līcis
Koordinātas 14°S 139°E / 14°S 139°E / -14; 139Koordinātas: 14°S 139°E / 14°S 139°E / -14; 139
Okeāns Klusais okeāns
Platība 300 000 km2
Garums 675 km
Platums 590 km
Vid. dziļums 55—66 m
Maks. dziļums 82 m
Sāļums 34,8‰
Ūdens temperatūra 23—29 °C
Valstis un teritorijas Karogs: Austrālija Austrālija
Karpentārija līcis Vikikrātuvē

Pirmais no eiropiešiem līča krastus sasniedza holandietis Villems Janszons (Willem Janszoon) 1606. gadā. Cits holandietis, Jans Karstenszons (Jan Carstenszoon), līci apmeklēja 1623. gadā un nodēvēja to par godu tā laika Holandiešu Austrumindijas ģenerālgubernatoram Pīteram de Karpentīram (Pieter de Carpentier).

Ārējās saites

labot šo sadaļu