Kalifornijas līcis

Kalifornijas līcis (spāņu: Golfo de California), arī Kortesa jūra (Mar de Cortés) vai Cinobra jūra (Mar Bermejo), ir ap 1100 km garš un 90 līdz 230 km plats Klusajam okeānam piederošs jūras līcis Ziemeļamerikas rietumu piekrastē, pēc hidroloģiskā režīma — malas jūra. No okeāna to atdala Kalifornijas pussala. Veidojies, iegrimstot garenielejai, ko applūdinājusi jūra. Līcī daudz salu, lielākās no tām ir Tiburona un Anhela de la Gvarda. Līča ziemeļrietumu galā ietek Kolorādo upe. Līci ieskauj Meksikas teritorija; tā krastos štati Sinaloa, Sonora (austrumos), Lejaskalifornija un Dienvidu Lejaskalifornija (rietumos). Lielākās pilsētas krastos ir Gvajmasa Sonoras štatā un Lapasa Dienvidu Lejaskalifornijā.

Kalifornijas līcis
Kalifornijas līča piekraste pie Gvajmasas
Kalifornijas līcis
Atrodas	Meksika
Ietilpst	Klusais okeāns
Koordinātas	27°45′11″N 111°40′22″W
Platība	160 000 km2
Lielākais garums	1100 km
Lielākais platums	90—230 km
Vidējais dziļums	818 m
Lielākais dziļums	3292 m
Salas	Tiburona, Anhela de la Gvarda
Apdz. vietas krastos	Gvajmasa, Lapasa
Kalifornijas līcis Vikikrātuvē

Kalifornijas līča krastu senākie iedzīvotāji kilivi to dēvēja par Austrumu jūru (Ja’ Tay Eñoom), bet seri — par Jūru (Xepe). 1539. gadā līča krastus sasniedza spāņu konkistadora Fransisko de Uljoas vadītā ekspedīcija, kas to nodēvēja par Kortesa jūru par godu Ernānam Kortesam un kas to uzskatīja par daļu no mītiskā Kluso un Atlantijas okeānus savienojošā Aniana šauruma. Vēlākos gados līci sāka dēvēt pēc asocācijas ar Kaliforniju. Līcis ir bagāts ar daudzveidīgu faunu, tajā skaitā bioluminiscentā protistu suga Noctiluca miliaris, kas naktīs rada ūdenī sārtu spīdumu, kā dēļ līci dažkārt dēvē par Cinobra jūru.

Daļa līča akvatorijas un salu 2005. gadā tika iekļauti UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kalifornijas līcis.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)