Halmaheras jūra
Halmaheras jūra (indonēziešu: Laut Halmahera) ir Klusajam okeānam piederīga malas jūra Indonēzijas ziemeļaustrumu daļā.[1] Halmaheras jūras gultnei ir sarežģīts reljefs, tā sastāv no vairākām grēdām un ieplakām, lielākā ieplaka — Halmaheras baseins, kura dziļums sasniedz 2039 metrus. Virsējā ūdens slāņa sāļums 34—34,6 ‰, temperatūra gada gaitā mainās no 25,7 °C līdz 28,6 °C.
Halmaheras jūra | |
---|---|
Koordinātas | 0°30′S 129°30′E / 0.500°S 129.500°EKoordinātas: 0°30′S 129°30′E / 0.500°S 129.500°E |
Okeāns | Klusais okeāns |
Platība | 95 000 km2 |
Vid. dziļums | 747 m |
Maks. dziļums | 2039 m |
Tilpums | 56 000 km3 |
Sāļums | 34—34,6‰ |
Ūdens temperatūra | 25,7—28,6 °C |
Valstis un teritorijas | Indonēzija |
Lielākās pilsētas | Soronga |
Halmaheras jūra Vikikrātuvē |
Halmaheras baseinā pāri 700 un 940 m dziļiem "sliekšņiem" ieplūst Klusā okeāna ūdens. Halmaheras jūras ūdens virsējie slāņi ir ar skābekli bagātā Klusā okeāna un ar skābekli nabagās Seramas jūras maisījums. Starp Halmaheras jūras nomaļu salām novērojamas ļoti spēcīgas plūdmaiņu radītas straumes, kas sasniedz 0,5 m sekundē. Gandrīz pastāvīgi ziemeļaustrumos no Halmaheras jūras vērojams Halmaheras ūdens virpulis, kas ārējā malā griežas ar ātrumu 0,5 m/s, diametrs - 500 km.
Robežas
labot šo sadaļuZiemeļos — Klusais okeāns, austrumos — Karolīnu salu rietumu salas, Asijas salas. Dienvidos — Aju salas, Vaigeo, Jaungvinejas salas rietumu daļa — Čendravasihas pussala, Seramas jūra, austrumos — Halmaheras sala ar Kau līci, Buli līci un Veda līci, Morotaja.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 249. lpp.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Halmaheras jūra.