Karēlijas Republika

administratīva vienība Krievijas Federācijas sastāvā
Šis raksts ir par Krievijas federācijas subjektu. Par citām jēdziena Karēlija nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Karēlijas Republika (krievu: Респу́блика Каре́лия; karēļu: Karjalan tašavalta; Oloņecas karēļu: Karjalan tazavaldu; somu: Karjalan tasavalta; vepsu: Karjalan tazovaldkund) ir viena no Krievijas Federācijas republikām. Atrodas valsts ziemeļrietumos, robežojas ar Ļeņingradas apgabalu dienvidrietumos un dienvidos, Vologdas apgabalu dienvidos un dienvidaustrumos, Arhangeļskas apgabalu dienvidaustrumos un austrumos, Balto jūru austrumos, Murmanskas apgabalu ziemeļos, kā arī ar Somiju rietumos.

Karēlijas Republika
Республика Карелия
Karjalan tašavalta
Karjalan tazavaldu
Karjalan tasavalta
Karjalan tazovaldkund
—  republika  —
Voickijpaduna ūdenskritums
Voickijpaduna ūdenskritums
Voickijpaduna ūdenskritums
Flag of Karēlijas Republika
Karogs
Coat of arms of Karēlijas Republika
Ģerbonis
Novietojums KrievijāNovietojums Krievijā
Oficiālā valoda krievu valoda (valsts valoda), nacionālo valodu statuss karēļu, somu un vepsu valodām
Valsts Karogs: Krievija Krievija
Federālais apgabals Ziemeļrietumu federālais apgabals
Centrs Petrozavodska
Administratīvais iedalījums
Platība 
 - Kopā 180 520 km²
Iedzīvotāji (2021)
 - Kopā 533 121
 - Blīvums 3/km²
 - Etniskais sastāvs krievi (82,2 %)
karēļi (7,4 %)
baltkrievi (3,8 %)
Mājaslapa: gov.karelia.ru
Karēlijas Republika Vikikrātuvē

Karēlijas Repblika aizņem lielāko daļu no vēsturiskās Karēlijas teritorijas. Mūsdienās daļa no Karēlijas atrodas Ļeņingradas apgabalā (Karēlijas šaurums), bet daļa — Somijas teritorijā.

Līdz 13. gadsimtam Karēlija bijusi Novgorodas Republikas ietekmē. No 13. gadsimta to pamazām ieņēma Zviedrija, līdz daļu no tās zaudēja Krievijai 1721. gada Nīštates miera līguma rezultātā, bet 1743. gadā visa Karēlija nokļuva Krievijas Impērijas sastāvā. Pēc Krievijas Impērijas sabrukuma 1917. gadā Karēlijas Republikas austrumu daļa iekļāvās Somijā, bet rietumu daļā 1920. gadā nodibinājās Karēlijas Darba komūna, kas 1923. gadā tika pārveidota par Karēlijas APSR KPFSR sastāvā.

Ziemas kara laikā Padomju Savienības okupētajā Somijas Republikas daļā un līdz tam eksistējušās Karēlijas APSR teritorijā 1940. gadā nodibināja Karēļu-somu PSR. 1956. gada 16. jūlijā PSRS Augstākā Padome, lai destaļinizācijas ietvaros uzlabotu attiecības ar Somiju, nolēma to likvidēt un atkal pārdēvēt par Karēlijas APSR. Pēc PSRS sabrukuma Karēlijas APSR pārdēvēja par Karēlijas Republiku.

Iedzīvotāji

labot šo sadaļu

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

labot šo sadaļu
Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
1897181 475—    
1926269 336+48.4%
1939468 898+74.1%
1959651 346+38.9%
GadsIedz.±%
1970713 451+9.5%
1979732 193+2.6%
1989790 150+7.9%
2002716 281−9.3%
GadsIedz.±%
2010643 548−10.2%
2021533 121−17.2%

Etniskais sastāvs (1897—2010)

labot šo sadaļu
Tautība 1897 1926 1939 1959 1970 1979 1989 2002 2010
iedzīvotāji kopā 181475 269336 468898 651346 713451 732193 790150 716281 643548
krievi 93240 153967 296529 412773 486198 522230 581571 548941 507654 (82,2%)
karēļi 78517 100781 108571 85473 84180 81274 78928 65651 45570 (7,4%)
baltkrievi 7 555 4263 71900 66410 59394 55530 37681 23345 (3,8%)
ukraiņi 38 708 21112 23569 27440 23765 28242 19248 12677 (2,0%)
somi 1769 2544 8322 27829 22174 20099 18420 14156 8577 (1,4%)
vepsi 7262 8587 9388 7179 6323 5864 5954 4870 3423
tatāri 17 198 3088 2692 2603 2609 2992 2628 1888
poļi 181 413 3345 7254 5200 4540 4077 3022 1849
azerbaidžāņi 0 0 642 69 155 225 620 1753 1793
armēņi 1 9 302 236 274 310 527 1599 1606
čigāni 16 107 351 892 993 1054 1184 1098 1055
čuvaši 0 22 783 1578 1791 1726 1763 1298 867
lietuvieši 6 73 54 2936 1946 1484 1458 1074 733
uzbeki 0 0 118 83 263 284 378 273 554
mordvieši 0 82 2269 1429 1363 1273 1179 808 534
moldāvi 0 0 833 275 579 578 775 628 490
vācieši 102 117 3280 409 402 458 670 772 490
ebreji 234 623 1917 1840 1577 1469 1203 719 474
gruzīni 0 3 307 98 222 261 366 540 437
tadžiki 0 0 21 0 38 51 66 201 365
marieši 0 2 456 212 265 342 425 362 242
komieši 13 11 128 381 216 265 300 282 182
latvieši 5 258 307 431 414 378 414 252 179
baškīri 0 1 249 115 167 211 329 312 162
igauņi 16 129 394 588 611 520 445 257 156
kazahi 0 0 161 119 179 169 308 205 151
kirgīzi 0 0 68 0 60 38 86 40 63
turkmēņi 0 0 34 0 23 43 58 44 40
ižori 0 0 9 82 48 34 27 24 19
sāmi 7 2 0 0 9 10 10 7 8
citi 42 144 1348 885 1328 1230 1835 2650 2085
nav norādījuši 2 0 249 19 un citi 5 10 4886 25880

Kopš 1989. gada karēļu skaits Karēlijā ir samazinājies vairāk nekā 3 reizes, bet kopš 2010. gada — gandrīz 2 reizes. Saskaņā ar 2021. gada tautas skaitīšanas rezultātiem karēļi ir pārkāpuši mazskaitlīgās tautas slieksni (2021. gadā republikā dzīvoja tikai 25 901 karēls jeb 5,5 % no iedzīvotāju skaita).

Administratīvais iedalījums

labot šo sadaļu

Administratīvi Karēlijas Republika iedalās 2 pilsētas rajonos (городской округ) un 16 rajonos (муниципальный район).

Karēlijas Republikā ir 13 pilsētas

Ārējās saites

labot šo sadaļu