Miervaldis Ozoliņš
Miervaldis Ozoliņš (dzimis 1922. gada 17. martā Rīgā, miris 1999. gada 8. maijā Rīgā) bija latviešu aktieris, kas strādāja Dailes teātrī.
Miervaldis Ozoliņš | |
---|---|
Filmā "Ilgais ceļš kāpās", 1981.g. | |
Dzimis |
1922. gada 17. martā Rīga, Latvija |
Miris |
1999. gada 8. maijā (77 gadu vecumā) Rīga, Latvija |
Nodarbošanās | aktieris |
Darbības gadi | 1943—1996 |
Dzīvesbiedre |
Maija Silmale Nellija Ozoliņa |
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuM. Ozoliņš mācījās Rīgas Tautas konservatorijā (1937-1941) un Latvju drāmas ansambļa studijā (1940-1942). H. Ibsena lugas "Brands" iestudējumā Latvju drāmas ansamblī atveidoja Ārsta lomu (1943). No 1944. līdz 1951. un no 1956. līdz 1991. gadam Dailes teātra aktieris. Bijis precējies ar tulkotāju Maiju Silmali. 1951. gadā apcietināts par darbošanos t.s. "franču grupā", no 1951. līdz 1956. gadam izcietis ieslodzījumu soda nometnēs Intā un Vorkutā, KPFSR.[1] Pēc atgriešanās no apcietinājuma piedalījies Leļļu teātra izrāžu veidošanā. Atveidojis galvenokārt raksturlomas, viņa tēliem raksturīga smalka humora izjūta. Darbojies arī kā režisors, veidojis iestudējumus Dailes teātrī (M. Birzes "Baznīcas kalnā", 1981, Bruno Saulīša "Marta īdas", 1983).
Piedalījies kinofilmās "Mērnieku laiki" (1968), "Salātiņš" (1971), "Piejūras klimats" (1974), "Ilgais ceļš kāpās" (1981) un "Fronte tēva pagalmā" (1984).[2]
Bijis grima mākslas un aktiermeistarības pasniedzējs Dailes teātra aktieru studijā, Rīgas horeogrāfijas vidusskolā u.c. mācību iestādēs. Piedalījies Latvijas televīzijas bērnu raidījumos.[3]
Latvijas PSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks (1990). 1999. gadā viņam piešķirta Valsts kultūrkapitāla fonda mūža stipendija.
Pēc M. Ozoliņa nāves tika publiskota ziņa, ka viņš, iespējams, bijis dzejnieka Raiņa un viņa mīļākās Olgas Kliģeres ārlaulības bērns, kas tūlīt pēc piedzimšanas nodots audžuvecākiem un uzaudzis sētnieka Kārļa Ozoliņa un bērnu apģērbu šuvējas Anetes Ozoliņas ģimenē, saņemot finansiālu atbalstu.[4]
Nozīmīgākās lomas Dailes teātrī
labot šo sadaļu- Velna zēns (Raiņa "Spēlēju, dancoju", 1956)
- Jukums (M. Zīverta "Minhauzena precības", 1958)
- Gildernšterns (V. Šekspīra "Hamlets", 1959)
- Balūns (J. Hašeka "Šveiks", 1967)
- Ļebedevs (F. Dostojevska "Idiots", 1969)
- Arhibīskaps (Ž. Anuija "Cīrulītis", 1969)
- Dons Karloss (R. Šeridana "Atjautīgā aukle", 1974)
- Skolotājs (H. Ibsena "Brands", 1975)
- sers Eduards Leitons (A.K. Doila, V. Džileta "Šerloks Holmss", 1979)
- Kapelmeistars (Ā. Alunāna "Džons Neilands", 1982)
- Piens (M. Māterlinka "Zilais putns", 1982)
- Filips Hogerts (J. O'Nīla "Mēness likteņa pabērniem", 1983)
- Ēvalds (P. Putniņa "Mūsu dēli", 1986)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Latvijas Enciklopēdija. 4. sējums. Rīga: V. Belokoņa izdevniecība, 2007, 638. lpp.
- ↑ Miervaldis Ozoliņš. https://www.filmas.lv/person/2031/
- ↑ Miervaldis Ozoliņš 1922.g. 17.III - 1999.g. 8.V. https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/miervaldis-ozolins-1922.g.-17.iii-1999.g.-8.v-10446960
- ↑ «Raiņa un Mēnessmeitiņas mazmeita. Helju Liniņas pārsteidzošais stāsts». LA.LV (latviešu). Skatīts: 2022-01-28.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Miervaldis Ozoliņš filmas.lv
- IMDb profils (angliski)