Vanua Levu
Vanua Levu, kas agrāk bija pazīstama kā Sandalkoka sala, ir otrā lielākā sala Fidži. Tā atrodas 64 kilometrus uz ziemeļiem no Fidži lielākās salas Viti Levu. Salas platība ir 5587,1 kvadrātkilometri, un tās iedzīvotāju skaits ir 135 961.
| Vanua Levu | |
|---|---|
 | |
| Ģeogrāfija | |
| Koordinātas | 16°35′S 179°11′E / 16.583°S 179.183°E |
| Arhipelāgs | Vanua Levu grupa |
| Garums | 180 km |
| Platums | 50 km |
| Augstākais kalns |
Nasorolevu 1111 m |
| Administrācija | |
 Fidži | |
| Apgabals | Ziemeļu apgabals |
| Lielākā pilsēta | Labasa (27 949) |
| Demogrāfija | |
| Iedzīvotāji | 135 961 (2007) |
| Blīvums | 23,27/km² |
| Pamatiedzīvotāji | galvenokārt fidžieši un Fidži indieši |
 Vanua Levu Vikikrātuvē | |
Ģeogrāfija labot šo sadaļu
Salas galvenā daļa ir trīsstūrveidīga, tās platums ir 30-50 kilometri, bet garums — 180 kilometri, trijstūra "virsotnei" rādot uz ziemeļaustrumiem. Šī vieta, Fidži galējais ziemeļu punkts, ir Udu rags. No trijstūra dienvidaustrumu puses Koro jūrā iestiepjas gara pussala. Sala ir raupja un kalnaina, to ieskauj koraļļu rifi, tostarp Kakaulevu rifs — garš barjerrifs netālu no ziemeļu krasta. Salu šķērso antimeridiāns.
Nelīdzena kalnu grēda sadala salu austrumu — rietumu virzienā, veidojot lielu daļu robežas starp Kakaudroves un Makuatas provincēm. Augstākās virsotnes ir 1111 metru augstais Nasorolevu, kas pazīstams arī ar nosaukumu Batini kalns, un 1030 metru augstais Ndikeva, zināms arī kā Turstona kalns. Vanua Levu galvenā grēda ir daudz tuvāk vējainajiem dienvidu krastiem, kas tur rada mitru vidi. Savukārt salas ziemeļos 8 mēnešus gadā ir sauss klimats, kas nodrošina labvēlīgus apstākļus salas galvenajai kultūrai — cukurniedrēm. Uz salas ir vairākas upes, tostarp Labasa, Vailevu un Kava. Tās trijatā veido deltu, kurā atrodas Labasas pilsēta. Neviena no salas upēm nav kuģojama lieliem kuģiem. Uz Vanua Levu ir arī citas atpazīstamas upes. Viena no tām ir visbīstamākā salas upe — Vainikoro, kas zināma haizivju uzbrukumu dēļ. Vēl zināma arī Dreketi, kas ir dziļākā upe Fidži.
Ģeoloģija labot šo sadaļu
Fidži atrodas tektoniski sarežģītā rajonā starp Austrālijas plātni un Klusā okeāna plātni. Fidži platforma atrodas zonā, kas robežojas ar aktīvām plātņu lūzumzonām, pie kurām ir notikušas daudzas zemestrīces. Šīs lūzumzonas ir Fidži lūzumzona ziemeļos, 176° izplešanās zona rietumos, Hanteras lūzumzona un Lau grēda austrumos.[1]
Uz salas atrodamais miocēna un pliocēna laikmetā veidojies smilšakmens un merģelis Suvas grupas vulkānu ietekmē pārtop par andezītu. Grupa salas vidū veido Korotini plakankalni. Tajā ietilpst Seseleka (420 m), Ndelanatau (745 m), Nararo (740 m), Valili (904 m), Mariko (880 m), Nasorolevu (1111 m), Ndikeva (957 m) un Uluingala (830 m) kalni. Undu grupa, kas veidojusies pliocēna laikmetā un atrodas salas ziemeļaustrumu daļā, sastāv no tufa veidojumiem. Pliocēna un pleistocēna laikmeta Mba grupu, kas atrodas salas dienvidrietumos, veido Porfirveida bazalta plūsmas. Grupā ietilpst Navotuvotu (842 m) un Kasi Mine kalni.[2][3]
Flora un fauna labot šo sadaļu
176 kvadrātkilometru liela platība, kas klāj daļu Nateva/Tunuloa pussalas, ir šīs pussalas putniem nozīmīgā vieta. Tā aptver lielāko daļu pussalas neskarto mežu, kas atrodas salas dienvidos.
Vēsture labot šo sadaļu
_-_Copy.jpg)
Pirmie iedzīvotāji Vanau Levu apmetās pirms apmēram 3100 gadiem un dzīvoja mājās, kas atradās krastā. No 1250. gada līdz 1350. gadam jūras līmenis pazeminājās par 30 cm, atklājot rifu augšpuses. Tas iznīcināja daļu jūras produktu un pazemināja gruntsūdeņu līmeni tik daudz, ka kultūraugu saknes to vairs nespēja sasniegt. Pārtikas trūkums izraisīja konfliktus un karu. Tā rezultātā iedzīvotāji no piekrastes pārcēlās uz nocietinātiem ciematiem kalnos. Šie ciemi bija apdzīvoti līdz apmēram 1870. gadam. Konflikti Fidži noslēdzās ap 1860. gadu.[5]
Nīderlandiešu jūrasbraucējs Ābels Tasmans bija pirmais zināmais eiropietis, kas redzējis Vanua Levu. Tas notika 1643. gadā. Bēgot no dumpja uz kuģa Bounty, salu 1789. gadā ievēroja kapteinis Viljams Baijs, kamēr bija ceļā uz Timoru. 1797. gadā kuģa Duff kapteinis Džeimss Vilsons rūpīgāk izpētīja salu.
Tirgotāji un jūrnieki ap 1805. gadu sāka izmantot Bua līča apkaimē augošo sandalkoku, ko atklāja avārijā cietušā kuģa Argo jūrnieki.[6] Tomēr jau 1815. gadā koksnes resursi bija izsīkuši un, neskaitot neregulārus vaļu mednieku un bêche-de-mer tirgotāju apmeklējumus, salai tika pievērsts maz uzmanības līdz 1840. gadam, kad jauns jūrnieks, pazīstams kā Džeksons, pameta savu apkalpi Somosomo ciematā, blakus esošajā Taveuni salā, un viņu adoptēja vietējais virsaitis. Jūrnieks izpētīja Vanua Levu ziemeļaustrumu daļu.
Ap 1860. gadu ieceļotāji no Austrālijas un Jaunzēlandes Savusavu apkārtnē izveidoja kokosriekstu plantācijas. Jauktās laulības ar Fidži iedzīvotājiem radīja jauktrasu eliti, kas ievērojami nopelnīja pārdodot kopru, viens no tās ražošanas centriem bija Savusavu, līdz lielā depresija izraisīja kopras cenas strauju pazemināšanos. Tajā pašā laikā indieši dibināja Labasas pilsētu, kas tagad ir ievērojams niedru cukura ražošanas centrs.
2012. gadā Kiribati uzsāka sarunas ar Fidži, ar mērķi iegādāties 20 kvadrātkilometrus no salas teritorijas, lai nodrošinātu mājvietu Kiribati iedzīvotājiem, kurus apdraud jūras līmeņa paaugstināšanās.[7]
Demogrāfija un saimnieciskā darbība labot šo sadaļu
Salas populācija koncentrējas Labasas pilsētā ziemeļos un Savusavu, kas atrodas salas austrumu daļā. Labasā, kur, saskaņā ar 1996. gada tautas skaitīšanas rezultātiem ir gandrīz 25 000 iedzīvotāju, dzīvo daudz indiešu. Pilsēta ir galvenais cukura rūpniecības centrs Fidži. Savusavu pilsēta ir mazāka, tās iedzīvotāju skaits ir mazāks nekā 5000, taču tā ir populārs tūrisma centrs niršanas un jahtu aprīkojuma dēļ. Vanua Levu, it īpaši salas ziemeļos, galvenā ekonomiskā darbība ir cukurniedru ražošana, bet arī kopra ir svarīgs kultūraugs. Pakāpeniski arī tūrisms ieņem lielu lomu salas ekonomikā.
Politika labot šo sadaļu
Pēc administratīvā iedalījuma sala sastāv no trim provincēm: Bua (rietumos), Makuata (ziemeļaustrumos) un Kakaudrove (dienvidaustrumos). Minētās provinces arī sastāda Fidži Ziemeļu apgabalu. Vanua Levu kopā ar Lau salu arhipelāgu sastāda Tovatas konfederāciju, kas ir viena no trim tradicionālajām Fidži virsaišu aliansēm. Tikai divi iedzīvotāju centri — Labasa un Savusavu — ir atzītas kā mazpilsētas. Katru no tām pārvalda mērs un pilsētas padome, kuras locekļus ievēlē uz trim gadiem un vienu no tiem izvirza mēra amatam. Pašlaik vietējo institūciju darbība ir apturēta, un visas pilsētas un mazpilsētas Fidži pārvalda valdības izvēlēti Speciālie Administratori.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ D. Greenbaum, Bowker, M. R, Dau, I, Drospy, H, Greally, K. B, McDonald A. J. W, Marsh, S. H, Northmore, K. J, O'Connor, E. A. «Landslide hazards in Fiji». Technical Report WC/95/28 Rapid methods of landslide hazard mapping : Fiji case study. British Geological Survey. Skatīts: 2011. gada 23. marts.
- ↑ Provisional Geologic Map of Fiji. Suva : Fiji Geological Survey. 1965.
- ↑ Rodda, P. (1967). "Outline of the geology of Viti Levu". New Zealand Journal of Geology and Geophysics 10 (5): 1260–1273.
- ↑ "Wesleyan Chapel, Naivuki, Vanua-Levu, Feejee". The Wesleyan Juvenile Offering: A Miscellany of Missionary Information for Young Persons (Wesleyan Missionary Society) X: 67–97. September 1853.
- ↑ Patrick Nunn. «Fiji's experience with sea-level rise 600 years ago shows how climate change can inspire violence.», 2016. gada 21. jūnijs. Skatīts: 2016. gada 11. augusts.
- ↑ Earnest Dodge. Islands and Empires: Western Impact on the Pacific and East Asia. Minneapolis : University of Minnesota Press, 1976. 62–63. lpp. ISBN 978-0-8166-0853-9.
- ↑ Paul Chapman. «Entire nation of Kiribati to be relocated over rising sea level threat». The Daily Telegraph, 2012-03-07. Skatīts: 2012-03-08.
Ārējās saites labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vanua Levu.- Biodiversity Conservation in the Delaikoro Mountain Ecosystem, Vanua Levu, Fiji, Rudolf Hahn FAO 2015 youtube video (angliski)
Vanua Levu travel guide from Wikivoyage Koordinātas: 16°35′S 179°11′E / 16.583°S 179.183°E
