FIFA Pasaules kauss

FIFA Pasaules kauss, bieži vienkārši Pasaules kauss, ir starptautisks futbola turnīrs, ko organizē FIFA un tajā piedalās nacionālās futbola izlases. Turnīrs tiek rīkots ik pēc četriem gadiem kopš 1930. gada, izņemot Otrā pasaules kara dēļ nenotikušos 1942. un 1946. gada čempionātus. Pašreizējie pasaules čempioni ir Argentīna, kas 2022. gadā izcīnīja savu trešo titulu.

FIFA Pasaules kauss

2022. gada FIFA Pasaules kauss
FIFA Pasaules kausa trofeja, ko pasaules čempioniem pasniedz kopš 1974. gada
Sports	futbols
Dibināta	1930. gadā
Komandu skaits	32 (finālturnīrā) 206 (2022. gada kvalifikācijas turnīrā)
Valsts/reģions	Pasaule
Pašreizējais čempions	Argentīna (2022; 3. tituls)
Visvairāk čempiona titulu	Brazīlija (5 tituli)
Mājaslapa	www.fifa.com/worldcup/

Lai gan finālturnīri notiek ik pēc četriem gadiem, taču pats čempionāts (ieskaitot kvalifikācijas spēles) notiek gandrīz trīs gadus. Par tiesībām spēlēt 2022. gada finālturnīrā kvalifikāciju uzsāka 206 izlases, kas vispirms piedalās reģionālajos turnīros, ko rīko kontinentālās futbola federācijas. Finālturnīrā iekļūst 32 komandas, kas četras nedēļas ilgā turnīrā noskaidro pasaules kausa ieguvēju.

Tikai astoņām valstīm ir izdevies uzvarēt kādā no divdesmit notikušajiem pasaules futbola čempionātiem. Visvairāk titulu — piecus — ir ieguvusi Brazīlija, kam seko Itālija un Vācija ar četriem tituliem. Trīs reizes ir uzvarējusi Argentīna, divreiz titulu ir ieguvušas Urugvajas un Francijas izlase, bet pa reizei Anglija un Spānija. Tikai vienā finālturnīrā, kas noticis Eiropā ir uzvarējusi komanda no cita kontinenta (1958. gadā uzvarēja Brazīlija). 2010. gadā Dienvidāfrikā Spānija kļuva par pirmo Eiropas izlasi, kas uzvarējusi ārpus Eiropas. Pirms tam visos finālturnīros, kas notikuši ārpus Eiropas, bija uzvarējušas Dienvidamerikas komandas.

FIFA Pasaules kauss ir pasaulē vislielākais sporta pasākums, skatītāju ziņā (gan klātienē, gan TV) pārspējot pat olimpiskās spēles.^{[nepieciešama atsauce]} 2014. gada finālu televīzijā vismaz minūti vēroja apmēram 1,013 miljardi cilvēku, bet kopējais turnīra skatītāju skaits sasniedza 3,2 miljardus.

Vēsture

Pirms kausa

Pirmā starptautiskā futbola spēle tika sarīkota 1872. gadā Glāzgovā starp Angliju un Skotiju. Pirmais turnīrs starp izlasēm norisinājās 1884. gadā, tas bija Lielbritānijas čempionāts nacionālajām izlasēm. Tajā piedalījas Anglijas, Skotijas, Velsas un Īrijas izlase. Futbolam kļūstot populārākam, tas tika iekļauts 1900. un 1904. gada olimpiskajās spēlēs kā paraugdemonstrējumu disciplīna (uzvarētājiem netika pasniegtas medaļas). Futbols par oficiālu olimpisko sporta veidu kļuva sākot ar 1908. gada olimpiskajām spēlēm. Šo olimpisko futbola turnīru organizēja Anglijas Futbola asociācija un tajā drīkstēja piedalīties tikai amatieri. Gan 1908., gan 1912. gada olimpiskajās spēlēs uzvarēja Apvienotā Karaliste, zem kuras karoga spēlēja Anglijas amatieru futbola izlase.

1904. gadā tika izveidota Starptautiskā Futbola federāciju asociācija (FIFA). Tās pirmais mēģinājums organizēt savu starptautisko futbola turnīru notika 1906. gadā Šveicē, taču tas cieta neveiksmi, galvenokārt tādēļ, ka starptautiskais futbols vēl nebija pietiekami attīstīts. 1909. gadā sers Tomass Liptons noorganizēja Sera Tomasa Liptona trofejas izcīņu Turīnā. Šai turnīrā nepiedalījās izlases, bet gan klubi, katru valsti pārstāvot pa vienam klubam, un tas netiek uzskatīts par oficiālu pasaules čempionātu, kaut gan tas bija pirmais starptautiskais futbola turnīrs, kur dalību ņēma labākie profesionālie spēlētāji no Itālijas, Vācijas un Šveices. Trofeju ieguva amatieru komanda West Auckland, kura tika uzaicināta piedalīties turnīrā pēc tam, kad Anglijas futbola asociācija atteicās uz šo turnīru nosūtīt profesionālu komandu.

1914. gadā FIFA piekrita atzīt olimpisko spēļu ietvaros notiekošo futbola turnīru, piešķirot tam "Pasaules amatieru futbola čempionāta" nosaukumu, un uzņēmās tā organizēšanu. 1920. gada olimpiskajā turnīrā uzvarēja Beļģija, bet 1924. un 1928. gadā — Urugvaja. 1932. gada olimpiskajās spēlēs Losandželosā netika plānots iekļaut futbolu zemās futbola popularitātes dēļ Amerikas Savienotajās Valstīs. FIFA un SOK arī radās domstarpības par amatieru statusu, kā rezultātā futbols tika izņemts no olimpiskajām spēlēm. FIFA prezidents Žils Rimē paziņoja par FIFA Pasaules kausa organizēšanu 1930. gadā Urugvajā.

Pasaules kausi pirms Otrā pasaules kara

Estadio Centenario, pirmā Pasaules kausa fināla norises vieta

Futbola popularitātes pieauguma dēļ olimpiskajās spēlēs, 1928. gada 28. maijā FIFA kongresā Amsterdamā tika nolemts rīkot pirmo Pasaules kausu. Pēdējās divās olimpiskajās spēlēs bija uzvarējusi Urugvajas izlase, kā arī Urugvajā tika svinēta 100 gadu valsts pastāvēšana, tāpēc tika nolemts, ka pirmo turnīru rīkos tieši Urugvajā.

Pirmajā pasaules kausā Urugvajā piedalījās 13 futbola izlases — septiņas no Dienvidamerikas, četras no Eiropas un divas no Ziemeļamerikas. No Eiropas tika uzaicinātas piedalīties vēl vairākām izlasēm, bet daļa no tām atteicās garā ceļa dēļ uz Dienvidameriku. 1930. gada 13. jūlijā vienlaicīgi notika pirmās divas Pasaules kausa spēles — Francija pret Meksiku (4:1) un ASV pret Beļģiju (3:0). Pirmos vārtus pasaules čempionātu vēsturē guva Francijas uzbrucējs Lisjēns Lorāns. Finālspēlē Montevideo, ko klātienē noraudzījās 93 000 skatītāji, Urugvaja uzveica Argentīnu ar rezultātu 4:2, tādējādi kļūstot par pirmajiem pasaules kausa ieguvējiem.

Galvenie traucēkļi pirmajiem pasaules čempionātiem bija sarežģītā starpkontinentu ceļošana un kari. Savukārt 1934. un 1938. gada turnīros, kas notika Eiropā, ieradās tikai divas izlases no Dienvidamerikas (1934. gadā bija Brazīlija un Argentīna, bet 1938. gadā tikai Brazīlija). 1942. un 1946. gada turnīri nenotika Otrā pasaules kara dēļ.

Pasaules kausi pēc Otrā pasaules kara

Attēls, kurā norādīts, cik reižu katra izlase ir piedalījusies Pasaules kausā

1950. gada FIFA Pasaules kauss, kas norisinājās Brazīlijā, bija pirmais, kurā vispirms tika izspēlētas grupu turnīra spēlēs. Šis turnīrs ir nozīmīgs arī ar to, ka Pasaules kausā pirmo reizi piedalījās Apvienotās Karalistes izlases. Šīs izlases 1920. gadā bija izstājušās no FIFA, jo nevēlējās spēlēt pret to valstu izlasēm, kas Pirmajā pasaules karā bija karojušas pret viņiem. 1946. gadā pēc FIFA uzaicinājuma britu izlases iestājās atpakaļ organizācijā. Šajā turnīrā atkal piedalījās 1930. gada čempioni Urugvaja, kuri bija boikotējuši iepriekšējos turnīrus. Urugvajieši atkal kļuva par čempioniem, finālā uzvarot mājiniekus Brazīlijas izlasi.

No 1934. līdz 1978. gadam bija paredzēts, ka finālturnīros piedalīsies 16 valstu izlases. Šajos kausos kvalificējās 16 izlases, bet ne vienmēr piedalījās. 1938. gada kausā piedalījās 15 izlases, jo Austriju anšlusa rezultātā pievienoja Trešajam reiham, bet Austrijas vietā turnīrā nepiedalījās citas valsts izlase, savukārt 1950. gada Pasaules kausā no dalības tajā atteicās Indija, Skotija un Turcija. Šajos turnīros allaž dominēja Eiropas un Dienvidamerikas izlases. Tikai četras ne Eiropas vai Dienvidamerikas izlases bija tikušas līdz ceturtdaļfinālam: ASV izlase (pusfināls 1930. gadā), Kubas izlase (ceturtdaļfināls 1938. gadā), Ziemeļkorejas izlase (ceturtdaļfināls 1966. gadā) un Meksikas izlase (ceturtdaļfināls 1970. gadā).

Paplašināšana līdz 32 izlasēm

1982. gadā Pasaules kausa dalībnieču skaits tika palielināts līdz 24, bet 1998. gadā — līdz 32, dodot iespēju turnīrā piedalīties vairāk Āfrikas, Āzijas un Ziemeļamerikas komandām. Kopš paplašināšanas Āfrikas, Āzijas un Ziemeļamerikas izlasēm ir klājies turnīros arvien labāk.

2006. gada pasaules čempionāta kvalifikācijas turnīros piedalījās kopumā 198 valstu izlases, bet 2010. gada kvalifikācijas turnīrā piedalījās 204 izlases, kas bija jauns rekords. 2018. gada kvalifikācijas turnīram pieteicās 210 izlases, tomēr Zimbabve un Indonēzija tika diskvalificētas vēl pirms spēļu sākuma.

Paplašināšana līdz 48 izlasēm

2013. gada oktobrī FIFA prezidents Zeps Blaters apsolīja Karību Futbola savienībai drīzumā vienu vietu Pasaules kausā. Savas prezidentūras laikā šo solījumu viņš neizpildīja.

2016. gada oktobrī jaunais FIFA prezidents ierosināja 48 izlases 2026. gada FIFA Pasaules kausā. 2017. gada 10. jūlijā FIFA apstiprināja, ka 2026. gada Pasaules kausa finālturnīrā piedalīsies 48 izlases.

Trofeja

No 1930. līdz 1970. gadam Pasaules kausa ieguvējiem pasniedza Žila Rimē balvu. Sākotnēji to sauca par Pasaules kausu (World cup jeb Coupe du Monde), taču 1946. gadā pārdēvēja par godu FIFA prezidentam, kurš sarīkoja pirmo pasaules čempionātu. 1970. gadā Brazīlija ieguva trešo titulu un kauss uz visiem laikiem nonāca tās īpašumā, taču 1983. gadā kauss tika nozagts un tā arī netika atrasts. Visticamāk, to ir pārkausējuši zagļi.

Pēc 1970. gada tika izstrādāta jauna Pasaules kausa trofeja. Šī ir ceļojošā balva, ko nav paredzēts uz visiem laikiem atstāt nevienas komandas īpašumā, lai arī cik titulus tā iegūtu, taču uz kausa tiek uzrakstīti visu ieguvējvalstu vārdi. Jauns kauss varētu tikt izstrādāts pēc 2038. gada, kad beigsies vieta, kur uz šī kausa rakstīt uzvarētājvalstu nosaukumus.

Trofeja, ko šobrīd pasniedz, ir 36 cm augsta, izgatavota no 18 karātu zelta un sver 6175 gramus. Pasaules kausa ieguvēji arī saņem apzeltītu, bet ne no tīra zelta izgatavotu, trofejas kopiju.

Balvas

Katra pasaules čempionāta beigās spēlētājiem un komandām tiek piešķirtas balvas par sasniegumiem neatkarīgi no komandu galarezultātiem turnīrā. Pašlaik pastāv sešas šādas balvas:

• Balva "Zelta futbola zābaks" labākajam uzbrucējam (balva pirmoreiz piešķirta 1982. gadā, kā arī vēlāk ar atpakaļejošu datumu piešķirta par periodu kopš 1930. gada); pavisam nesen Sudraba futbola zābaks un Bronzas futbola zābaks tika piešķirti, attiecīgi, otrajam un trešajam labākajam uzbrucējam;
• Futbola vēsturē ir ievērojams sasniegums, par kuru netika piešķirta balva – Roba Rensenbrinka 1000. gūtie vāri (rezultāts sasniegts 1978. gadā).
• Balva “Zelta cimds” (agrāk saukta par Jašina prēmiju) labākajam vārtsargam, ko piešķir FIFA Tehniskās izpētes grupa (pirmoreiz piešķirta 1994. gadā);
• Balva labākajam jaunajam spēlētājam vecumā līdz 21 gadam uz kalendārā gada sākumu, ko piešķir FIFA Tehniskās izpētes grupa (pirmoreiz piešķirta 2006. gadā);
• FIFA Godīgas spēles balva, ko piešķir komandai ar labāko godīgas spēles rezultātu saskaņā ar FIFA Godīgas spēles komitejas punktu piešķiršanas sistēmu un kritērijiem (pirmoreiz piešķirta 1978. gadā);
• Balva visinteresantākajai komandai. Komandu, kas pasaules futbola čempionāta laikā ir visvairāk izklaidējusi publiku, noskaidro plašas skatītāju aptaujas rezultātā (balva pirmoreiz piešķirta 1994. gadā);
• Visu zvaigžņu komanda, kas sastāv no turnīra labākajiem spēlētājiem, tiek paziņota katra turnīra noslēgumā kopš 1998. gada.

Formāts

Kvalifikācijas turnīrs

Kopš otrā Pasaules kausa 1934. gadā tiek rīkoti kvalifikācijas turnīri, lai atsijātu vājākās komandas no finālturnīra. Tos rīko sešās FIFA kontinentālajās zonās (Āfrikā, Āzijā, Ziemeļamerikā ar Centrālameriku un Karību salām, Dienvidamerikā, Okeānijā, Eiropā) un tos pārrauga attiecīgo kontinentu konfederācijas. Pirms katra kvalifikācijas turnīra FIFA izvēlas, cik vietas atvēlēt katrai konfederācijai kausā. Pamatā izvēle tiek balstīta uz komandu stiprumu, tomēr to var ietekmēt arī konfederāciju lobijs.

Kvalifikācijas turnīrs var sākties pat trīs gadus pirms finālturnīra sākuma un ilgt divus gadus. Kvalifikācijas turnīra formāts atšķiras atkarībā no konfederācijas. Parasti vienu vai divu vietu liktenis tiek izlemts starpkontinentālu spēļu rezultātā. Piemēram, Okeānijas zonas uzvarētājkomanda cīnījās ar Āzijas 5. vietu par tiesībām spēlēt 2010. gada kausā. Sākot ar 1938. gada Pasaules kausu, rīkotājvalstij ir garantēta vieta finālturnīrā. Šādas tiesības bija arī iepriekšējiem čempioniem no 1938. līdz 2002. gadam, tomēr sākot ar 2006. gada kausu arī čempioniem ir jākvalificējas. Brazīlija, 2002. gada čempioni, kļuva par pirmo čempionvienību, kurai jākvalificējas nākamajam kausam pēc čempionu titula.

Finālturnīrs

Pašreizējā finālturnīra formātā piedalās 32 nacionālās komandas. Ir divi posmi: grupu turnīrs, kam seko izslēgšanas turnīrs.

Grupu turnīrā komandas tiek sadalītas astoņās grupās. Katrā ir pa četrām komandām. Astoņas komandas tiek "izsētas" (ieskaitot rīkotājus), bet pārējās komandas tiek sadalītas grozos pēc formulas (bāzētas uz FIFA Pasaules ranga un rezultātiem iepriekšējos kausos). Komandas no katra groza izlozējot tiek sadalītas grupās. Sākot ar 1998. gada Pasaules kausu ir izveidoti ierobežojumi, kas vienā grupā liedz būt vairāk par divām Eiropas vai vienu jebkuras citas konfederācijas komandu.

Katrā grupā katra komanda satiekas ar katru pretinieku komandu, līdz ar to visas komandas, kuras piedalās kausā, izspēlē vismaz trīs spēles. Katras grupas pēdējais spēļu pāris tiek ieplānots vienā laikā, lai garantētu godīgumu. Divas labākās komandas no katras grupas tiek uz izslēgšanas turnīru. Lai grupā novērtētu komandas, tiek lietoti punkti. Kopš 1994. gada par uzvaru piešķir trīs punktus (līdz tam bija divi), par neizšķirtu — vienu un par zaudējumu nevienu. Ja vairākām komandām ir vienāds punktu skaits, labāko komandu izvēlas šādā veidā: sākumā skatās vārtu starpību, tad iesistos vārtus, tad savstarpējās spēles rezultātu un, ja līdz tam nav izdevies noteikt uzvarētāju, notiek izloze.

Izslēgšanas turnīrā komanda vienreiz tiekas ar komandu. Uzvarētāji tiek tālāk, zaudētājiem čempionāts noslēdzas. Ja nepieciešams, uzvarētāju nosaka papildlaikā vai ar pēcspēļu 11 metru sitieniem. Sākumā (astotdaļfinālā) katras grupas uzvarētājkomanda tiekas ar kādas citas grupas 2. vietu. Tam seko ceturtdaļfināli, pusfināli, trešās vietas finālmačs (kurā piedalās pusfinālu zaudētāji) un fināls.

Paplašināšana līdz 48 komandām

2016. gada oktobrī FIFA prezidents Džanni Infantīno ierosināja palielināt finālturnīra dalībnieku skaitu no 32 līdz 48 izlasēm. 2017. gada 10. janvārī FIFA padome pieņēma lēmumu no 2026. gada paplašināt finālturnīru līdz 48 komandām. Paredzēts, ka komandas tiks sadalītas 16 grupās pa trim komandām katrā, bet izslēgšanas spēlēm kvalificēsies 32 izlases.

Rīkotājvalsts izvēle

Pirmās Pasaules Kausu rīkotājvalstis tika izlemtas FIFA kongresa sanāksmēs. Vietas izvēle varēja izraisīt strīdus, jo ar kuģi no Dienvidamerikas uz Eiropu (vai otrādi), diviem futbola centriem, vajadzēja braukt trīs nedēļas. Piemēram, lēmums rīkot pirmo Pasaules kausu Urugvajā ļāva tajā piedalīties tikai četrām Eiropas komandām. Abi nākamie Pasaules kausi norisinājās Eiropā. Lēmums rīkot otro (1938. gada kausu) Francijā bija strīdīgs, jo Amerikas komandas uzskatīja, ka kausa rīkošana notiek pēc rotācijas principa. Gan Argentīna, gan Urugvaja boikotēja turnīru.

Sākot ar 1958. gada kausu, lai izvairītos no turpmākiem boikotiem un strīdiem, FIFA uzsāka rīkotāju rotāciju starp Ameriku un Eiropu, kas turpinājās līdz 1998. gadam. 2002. gada kauss, kuru rīkoja Dienvidkoreja un Japāna, bija pirmais, kas norisinājās Āzijā, kā arī pirmais ar vairākām rīkotājvalstīm. 2010. gadā Dienvidāfrika kļuva par pirmo Āfrikas valsti, kas rīkoja Pasaules kausu. 2014. gada Pasaules kausu rīkos Brazīlija un tas būs pirmais Dienvidamerikā kopš 1978. gada, kā arī pirmais, kad vairāki Pasaules kausi pēc kārtas notiek ārpus Eiropas.

Tagad rīkotājvalsti izvēlas FIFA Izpildkomiteja. Tās valsts, kura vēlas rīkot Pasaules kausu, futbola asociācija, saņem "Rīkošanas Līgumu" no FIFA, kas paskaidro soļus un lietas, kuras tā gaida no spēcīgas kandidatūras. Tā arī iegūst veidlapu, kura ir jāaizpilda, oficiāli apstiprinot kandidatūru. Pēc tam, FIFA izvēlēta inspektoru grupa apmeklēs valsti, lai pārliecinātos, ka tā atbilst visām rīkošanas prasībām. Pēc tam tiek izveidots ziņojums. Pašlaik rīkotājvalsts izvēle notiek sešus vai septiņus gadus pirms turnīra rīkošanas.

2010. un 2014. gada Pasaules kausos finālturnīra rīkošanas tiesības tiek rotētas starp konfederācijām, ļaujot vienīgi valstīm no noteiktas konfederācijas (Āfrika 2010. gada, Dienvidamerika 2014. gadā) kandidēt uz turnīra rīkošanu. Rotēšanas princips tika ieviests pēc strīdiem sakarā ar Vācijas uzvaru pār Dienvidāfriku cīņā par 2006. gada turnīra rīkošanu. Tomēr kontinentālās rotēšanas princips neturpināsies pēc 2014. gada, tāpēc katra valsts, izņemot tās, kas pieder iepriekšējo divu turnīru rīkotājkonfederācijām, var kandidēt Pasaules kausa rīkošanai sākot ar 2018. gadu. Tas daļēji ir domāts, lai neatgadītos līdzīgs scenārijs kā 2014. gadā, kad turnīra rīkošanai pieteicās tikai Brazīlija.

Rezultāti

Pasaules kausu kopsavilkumi

Gads	Mājinieki		Fināls				Spēle par bronzu				Komandu skaits
			Zelts	Rezultāts	Sudrabs		Bronza	Rezultāts	4. vieta
1930 sīkāk	Urugvaja		Urugvaja	4—2	Argentīna		ASV		Dienvidslāvija		13
1934 sīkāk	Itālija		Itālija	2—1 (aet)	Čehoslovākija		Vācija	3—2	Austrija		16
1938 sīkāk	Francija		Itālija	4—2	Ungārija		Brazīlija	4—2	Zviedrija		16/15
1950 sīkāk	Brazīlija		Urugvaja		Brazīlija		Zviedrija		Spānija		16/13
1954 sīkāk	Šveice		VFR	3—2	Ungārija		Austrija	3—1	Urugvaja		16
1958 sīkāk	Zviedrija		Brazīlija	5—2	Zviedrija		Francija	6—3	VFR		16
1962 sīkāk	Čīle		Brazīlija	3—1	Čehoslovākija		Čīle	1—0	Dienvidslāvija		16
1966 sīkāk	Anglija		Anglija	4—2 (aet)	VFR		Portugāle	2—1	PSRS		16
1970 sīkāk	Meksika		Brazīlija	4—1	Itālija		VFR	1—0	Urugvaja		16
1974 sīkāk	Rietumvācija		VFR	2—1	Nīderlande		Polija	1—0	Brazīlija		16
1978 sīkāk	Argentīna		Argentīna	3—1 (aet)	Nīderlande		Brazīlija	2—1	Itālija		16
1982 sīkāk	Spānija		Itālija	3—1	VFR		Polija	3—2	Francija		24
1986 sīkāk	Meksika		Argentīna	3—2	VFR		Francija	4—2 (aet)	Beļģija		24
1990 sīkāk	Itālija		VFR	1—0	Argentīna		Itālija	2—1	Anglija		24
1994 sīkāk	ASV		Brazīlija	0—0 (3—2 p)	Itālija		Zviedrija	4—0	Bulgārija		24
1998 sīkāk	Francija		Francija	3—0	Brazīlija		Horvātija	2—1	Nīderlande		32
2002 sīkāk	Dienvidkoreja Japāna		Brazīlija	2—0	Vācija		Turcija	3—2	Dienvidkoreja		32
2006 sīkāk	Vācija		Itālija	1—1 (5—3 p)	Francija		Vācija	3—1	Portugāle		32
2010 sīkāk	Dienvidāfrika		Spānija	1—0 (aet)	Nīderlande		Vācija	3—2	Urugvaja		32
2014 sīkāk	Brazīlija		Vācija	1—0 (aet)	Argentīna		Nīderlande	3—0	Brazīlija		32
2018 sīkāk	Krievija		Francija	4—2	Horvātija		Beļģija	2—0	Anglija		32
2022 sīkāk	Katara		Argentīna	3—3 (4—2 p)	Francija		Horvātija	2—1	Maroka		32
2026 sīkāk	Kanāda ASV Meksika										48

Piezīme. Pirmajā turnīrā nenotika spēle par 3. vietu, jo Dienvidslāvija atteicās no spēles, tāpēc ASV nosacīti ieguva 3. vietu.

Veiksmīgākās komandas

Izlase	1. vieta	2. vieta	3. vieta
Brazīlija	5 (1958; 1962; 1970; 1994; 2002)	2 (1950; 1998)	2 (1938; 1978)
Vācija	4 (1954; 1974; 1990; 2014)	4 (1966; 1982; 1986; 2002)	4 (1934; 1970; 2006; 2010)
Itālija	4 (1934; 1938; 1982; 2006)	2 (1970; 1994)	1 (1990)
Argentīna	3 (1978; 1986; 2022)	3 (1930; 1990; 2014)
Francija	2 (1998; 2018)	2 (2006; 2022)	2 (1958; 1986)
Urugvaja	2 (1930; 1950)
Spānija	1 (2010)
Anglija	1 (1966)
Nīderlande		3 (1974; 1978; 2010)	1 (2014)
Čehoslovākija		2 (1934; 1962)
Ungārija		2 (1938; 1954)
Horvātija		1 (2018)	2 (1998; 2022)
Zviedrija		1 (1958)	2 (1950; 1994)
Polija			2 (1974; 1982)
Turcija			1 (2002)
Čīle			1 (1962)
Austrija			1 (1954)
Portugāle			1 (1966)
ASV			1 (1930)[Pusfinālisti]
Beļģija			1 (2018)

Rekordi un statistika

• Lielākās uzvaras: Ungārija — Dienvidkoreja 9:0 (1954), Dienvidslāvija — Zaira 9:0 (1974), Ungārija — Salvadora 10:1 (1982)
• Ātrākie vārti: Hakans Šikirs, 11. sekunde, Turcija - Dienvidkoreja (2002)
• Visvairāk dalības reižu finālturnīros: Antonio Karvahals (Meksika, 1950—1966), Lotārs Mateuss (VFR/Vācija, 1982—1998), Rafaels Markess (Meksika, 2002—2018)
• Visvairāk spēļu finālturnīros: Lionels Mesi (Argentīna) — 26
• Visvairāk gūto vārtu finālturnīros: Miroslavs Kloze (Vācija, 2002—2014) — 16
• Visvairāk gūto vārtu vienā finālturnīrā: Žists Fontēns (Francija, 1958) — 13
• Vecākais spēlētājs, kas guvis vārtus: Rožē Milla (Kamerūna, 1994), pret Krieviju, vecums — 42 gadi, 39 dienas

Latvijas dalība Pasaules kausos

Latvija pirmoreiz piedalījās 1938. gada Pasaules kausa kvalifikācijas turnīrā, kura spēles tika aizvadītas 1937. gadā. Vispirms Latvija ar 5:1 un 4:2 pārspēja Lietuvu, bet izšķirošajā spēlē ar 1:2 viesos zaudēja Austrijai un uz finālturnīru netika.

No 1950. līdz 1990. gadiem Latvija Padomju okupācijas dēļ pasaules kausa turnīros nepiedalījās. 1994. gada Pasaules kausa kvalifikācijas turnīrā Latvija tika ielozēta vienā apakšgrupā ar Spāniju, Īriju, Dāniju, Ziemeļīriju, Lietuvu un Albāniju. Šis turnīrs Latvijas izlasei nebija visai veiksmīgs, 12 spēlēs tika izcīnīti 5 neizšķirti un septiņas reizes zaudēts, galarezultātā ieņemot 6. vietu apakšgrupā (finālturnīram kvalificējās divas labākās apakšgrupas komandas).

1998. gada Pasaules kausa kvalifikācijas grupā Latvija par divām ceļazīmēm uz finālturnīru cīnījās ar Austriju, Skotiju, Zviedriju, Igauniju un Baltkrieviju. Latvijas izlases bilance bija 3 uzvaras, 1 neizšķirts, 6 zaudējumi, galarezultātā ierindojoties 4. vietā grupā, Latvija finālturnīram nekvalificējās.

Par ceļazīmēm uz 2002. gada Pasaules kausa finālturnīru Latvija cīnījās ar Horvātiju, Beļģiju, Skotiju un Sanmarīno. Šis turnīrs bija pagalam neveiksmīgs, Latvija izcīnīja tikai vienu uzvaru, savā laukumā cīnījās neizšķirti ar vienu no pasaules vājākajām izlasēm — Sanmarīno, bet pārējās spēlēs piedzīvoja zaudējumus, tādējādi grupā ierindojoties 4. vietā.

2006. gada Pasaules kausa kvalifikācijā Latvijas pretinieki cīņā par finālturnīru bija Portugāle, Slovākija, Krievija, Igaunija, Lihtenšteina un Luksemburga. Izcīnot 4 uzvaras, trīsreiz spēlējot neizšķirti un 5 reizes zaudējot, Latvija ierindojās 5. vietā un finālturnīram nekvalificējās.

2010. gada Pasaules kausa kvalifikācijā Latvija par ceļazīmi uz finālturnīru Dienvidāfrikas Republikā cīnījās ar Grieķijas, Izraēlas, Šveices, Moldovas un Luksemburgas izlasēm. Latvijas izlase izcīnīja piecas uzvaras, divreiz nospēlēja neizšķirti un piedzīvoja trīs zaudējumus, ierindojoties 3. vietā kvalifikācijas grupā, taču ar to nepietika, lai turpinātu cīņu par iekļūšanu finālturnīrā.

2014. gada Pasaules kausa kvalifikācijā Latvija spēlēja vienā grupā ar Grieķijas, Slovākijas, Bosnijas un Hercegovinas, Lietuvas un Lihtenšteinas izlasēm. Latvijas izlase ar divām uzvarām, diviem neizšķirtiem un sešiem zaudējumiem ieguva 5. vietu grupā un finālturnīram nekvalificējās.

2018. gada Pasaules kausa kvalifikācijā Latvijas izlases pretinieki bija Portugāles, Ungārijas, Šveices, Fēru Salu un Andoras izlases. Latvija divreiz uzvarēja Andoru un vienreiz cīnījās neizšķirti ar Fēru Salu izlasi, pārējās spēlēs piedzīvojot zaudējumus. Iegūtie 7 punkti deva 5. vietu grupā.

2022. gada Pasaules kausa kvalifikācijā Latvijas pretinieki bija Nīderlande, Turcija, Norvēģija, Melnkalne un Gibraltārs. Latvija kvalifikācijas spēlēs divas reizes uzvarēja Gibraltāru, divas reizes spēlēja neizšķirti ar Norvēģiju pa vienai reizei spēlēja neizšķirti ar Melnkalni un Turciju, un pārējās spēlēs piedzīvoja zaudējumus. Latvija kvalifikācijas turnīrā ieguva 9 punktus, iegūstot 5. vietu grupā.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: FIFA Pasaules kauss.

• Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• FIFA Pasaules kausa oficiālā mājaslapa Arhivēts 2007. gada 29. martā, Wayback Machine vietnē. (angliski)
• FIFA Pasaules kausu arhīvs Arhivēts 2015. gada 18. martā, Wayback Machine vietnē. (angliski)
• https://www.youtube.com/watch?v=s-CCK34E3mU%7CFIFA World Cup 2010 All Goals