Elernes baznīca
Elernes Kunga Jēzus debeskāpšanas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Augšdaugavas novada Tabores pagasta Elernes ciemā.
| Elernes Kunga Jēzus debeskāpšanas Romas katoļu baznīca | |
|---|---|
 Elernes katoļu baznīca | |
  Elernes baznīca | |
| Pamatinformācija | |
| Atrašanās vieta |
 Latvija,Augšdaugavas novads, Tabores pagasts, Elerne |
| Koordinātas | 55°53′27″N 26°42′47″E / 55.89083°N 26.71306°EKoordinātas: 55°53′27″N 26°42′47″E / 55.89083°N 26.71306°E |
| Piederība konfesijai | Romas katoļu baznīca |
| Iesvētīšanas gads | 1650 |
| Baznīcas vai organizācijas statuss | Jelgavas diecēze |
| Statuss | baznīca |
| Vadība |
prāvests Janušs Bulašs |
| Arhitektūras apraksts | |
| Arhitektūras stils | gotika |
| Fasādes virziens | R |
| Celtniecības beigas | 1650 |
| Specifikācija | |
| Garums | 20,3 m |
| Platums | 9,60 m |
| Būvmateriāli | mūra |
Vēsture labot šo sadaļu
Tagadējo mūra baznīcu cēlis luterānis Heinrihs Tinens 1650. gadā. 1771. vai 1775. gadā aptuveni 2 km no Elernes Murovkā jeb Sīķelē tika uzbūvēta neliela koka baznīca katoļiem. Taču Murovkā dzīvoja galvenokārt luterāņi, bet Elernē katoļi, tāpēc, Elernes muižai nonākot katoļticīga muižnieka īpašumā, abām konfesijām samainīja dievnamus, luterāņiem nododot Murovkas, bet katoļiem Elernes dievnamu.[2] Taču arī vēlāk katoļi turpināja apmeklēt un lūgties vecajā koka baznīcā, kas nav paticis luterāņiem, kuri nojaukuši koka dievnamu un tā vietā 1819. gadā uzcēluši tagadējo Sīķeles mūra baznīcu. Katoļiem nodoto baznīcu vairākkārt luterāņi mēģinājuši atgūt atpakaļ. 1930. gados luterāņu baznīcas laikraksts atzīmējis netaisnību, ko viņiem nodarījis muižnieks Elernē, nododams baznīcu katoļiem.[3]
Eksterjers labot šo sadaļu
Baznīca ir mūra celtne, būvēta gotikas stilā, tā ir 20,3 metrus gara, 9,6 metrus plata ēka ar vienu torni, kuram smaile uzbūvēta 1911. gadā. Tornī atrodas divi 20 un 12 pudus smagi zvani. No ārpuses apmesta un krāsota, mūrus abos sānos atbalsta trīs piloni. Ieejas durvis no gala un sakristejas. Dievnamu ieskauj dārzs, ko noslēdz akmeņu mūra žogs ar ķieģeļu stabiem pie ieejas vārtiem, kuri ir kalti no dzelzs. Dārzā atrodas Misiju krusts, kā arī prāvestu Leščinska, Mateja Čuževiča, Jāzepa Kupinska un baznīcas cēlāju kapi.
Interjers labot šo sadaļu
Tā ir vienas navas telpa ar koka grīdu un mūra griestiem, kas veidoti velvē. Virs ieejas ir kora telpas ar 9 reģistru ērģelēm. Pie ieejas torņa telpā, kreisajā pusē nišā ir Jaunavas Marijas skulptūra, bet grīdā akmens plāksne, kuras apakšpusē iekalts kontrakta teksts par dievnama apmaiņu ar luterāņiem. Koka dievgalds atdala presbitēriju no lūgšanu zāles. Tā labajā pusē atrodas kancele, bet kreisajā pusē liela sakristeja, kas piebūvēta pēc baznīcas nodošanas katoļiem. Virs sakristejas durvīm atrodas liela Svētās Trīsvienības glezna. Dievnamā ir trīs koka altāri. Galvenais jeb centrālais altāris, celts 1879. gadā, atrodas centrā pie presbitērija gala sienas, virs kura novietots koka krucifikss. Labās puses altāris celts 1878. gadā un ir veltīts Svētā Jura godam ar svētā gleznu, bet starp kolonnām zeltītā rāmī Jaunavas Marijas "Assumpta" glezna. Kreisajā pusē ir Jaunavas Marijas pasludināšanas godam veltīts altāris ar gleznu, bet starp kolonnām Jēzus Sirds glezna. Aplūkojamas ir Krustaceļa bildes, kas ievietotas ar bīskapa Peresneviča 1879. gada ierosinājumu un indultu. Zem baznīcas atrodas pagrabi, kuros atradās kriptas ar dievnama cēlāju zārkiem, kas tika pārapbedīti baznīcas dārzā, bet mūsdienās ierīkota centrālās apkures iekārta.
Draudze labot šo sadaļu
Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Jelgavas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Janušs Bulašs.[1] Draudze nodibinājusies 18. gadsimta septiņdesmitajos gados. Draudzei piederīgi ir katoļi, kas dzīvo Elernē un tās apkārtnē. Dievkalpojumi notiek katru dienu latviešu un poļu valodās. Draudzei ir trīs kapsētas — Elernes, Lacmuižas un Skrudalienas jeb Ragulišku kapsēta.
Draudzes lielākie svētki un atlaidas labot šo sadaļu
Draudzes lielākie svētki ir Vissvētākās Jaunas Marijas pasludināšanas svētki, Svētā Jura atlaidas, Kunga Jēzus debesīs kāpšanas svētki, Vasarsvētki — 40 stundas, Vissvētākās Jaunas Marijas debesīs uzņemšanas svētki.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 Jelgavas diecēze Arhivēts 2008. gada 28. decembrī, Wayback Machine vietnē. www.catholic.lv
- ↑ Jānis Cakuls. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997. 590.lpp.
- ↑ Svilāns, J. Latvijas Romas katoļu baznīcas. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija, 1995. 298.-299.lpp.
Ārējās saites labot šo sadaļu
- Dievnama seni attēli www.zudusilatvija.lv
- Elernes Kunga Jēzus debeskāpšanas Romas katoļu baznīca www.vietas.lv
- Elernes Kristus debesīs kāpšanas goda Romas katoļu baznīca www.draugiem.lv
- Elernes baznīca www.travellatvia.lv
- Baznīcas attēli www.foto.eks.lv