Orkneju salas
Orkneju salas (angļu: Orkney Islands, skotu gēlu: Arcaibh) ir Apvienotajai Karalistei piederošs salu arhipelāgs Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā.
| Orkneju salas | |||
| Orkney | |||
| — pašvaldību apgabals — | |||
|
|||
|
|||
| Pārvaldes centrs | Kērkvola | ||
|---|---|---|---|
| Valsts | .svg){kind=small} Apvienotā Karaliste
| ||
| Valsts daļa |  Skotija
| ||
| Platība | |||
| - Kopējā | |||
| Augstākais punkts | 447 m | ||
| Iedzīvotāji (2017) | |||
| - Kopā | 22 100 | ||
| - Blīvums | |||
| Mājaslapa: www | |||
 Orkneju salas Vikikrātuvē
| |||
Arhipelāgā ietilpst 70 salas, no kurām apdzīvotas ir 20. Kopējā salu platība ir aptuveni 990 km², no kuriem 523 km² aizņem arhipelāga lielākā sala — Meinlenda.[1] Iedzīvotāju skaits tiek lēsts ap 22 tūkstošiem cilvēku. Lielākā pilsēta ir Kērkvola, kas reizē ir arī salu arhipelāga administratīvais centrs.
Reljefs lielākoties ir paugurains, augstākais punkts — 447 metri vjl. Ģeoloģiski salas primāri ir veidotas no devona smilšakmeņa. Ainavā dominē virsāji, pļavas, kā arī daudzie ezeri. Attīstīta zvejniecība un aitkopība.[1]
Orkneju salas ir apdzīvotas jau vairāk kā 8 tūkstošus gadu. Kā pirmās salas iemītnieces tiek minētas mezolīta un neolīta laikmeta ciltis, kuras vēlāk nomainīja pikti.
Vikingu laikos 9. gadsimtā salās ieradās vikingi, ap 875. gadu salas pakļāva Norvēģija un pakāpeniski uzsāka salu kolonizāciju. 1283. gadā Orkneju salās mira Norvēģijas karalis Hākons IV Vecais. 1472. gadā Norvēģija Orkneju un Šetlendas nodeva Skotijai, jo nebija izmaksājusi norunāto pūra naudu.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 Latvijas padomju enciklopēdija. 7. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 352. lpp.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Orkneju salas.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)