Orkneju salas (angļu: Orkney Islands, skotu gēlu: Arcaibh) ir Apvienotajai Karalistei piederošs salu arhipelāgs Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā.

Orkneju salas
Orkney
—  pašvaldību apgabals  —
Flag of Orkneju salas
Karogs
Coat of arms of Orkneju salas
Ģerbonis
Pārvaldes centrs Kērkvola
Valsts Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
Valsts daļa Karogs: Skotija Skotija
Platība 
 - Kopējā 990 km²
Augstākais punkts 447 m
Iedzīvotāji (2017)
 - Kopā 22 100
 - Blīvums 22,3/km²
Mājaslapa: www.orkney.gov.uk
Orkneju salas Vikikrātuvē

Arhipelāgā ietilpst 70 salas, no kurām apdzīvotas ir 20. Kopējā salu platība ir aptuveni 990 km², no kuriem 523 km² aizņem arhipelāga lielākā sala — Meinlenda.[1] Iedzīvotāju skaits tiek lēsts ap 22 tūkstošiem cilvēku. Lielākā pilsēta ir Kērkvola, kas reizē ir arī salu arhipelāga administratīvais centrs.

Reljefs lielākoties ir paugurains, augstākais punkts — 447 metri vjl. Ģeoloģiski salas primāri ir veidotas no devona smilšakmeņa. Ainavā dominē virsāji, pļavas, kā arī daudzie ezeri. Attīstīta zvejniecība un aitkopība.[1]

Orkneju salas ir apdzīvotas jau vairāk kā 8 tūkstošus gadu. Kā pirmās salas iemītnieces tiek minētas mezolīta un neolīta laikmeta ciltis, kuras vēlāk nomainīja pikti.

Vikingu laikos 9. gadsimtā salās ieradās vikingi, ap 875. gadu salas pakļāva Norvēģija un pakāpeniski uzsāka salu kolonizāciju. 1283. gadā Orkneju salās mira Norvēģijas karalis Hākons IV Vecais. 1472. gadā Norvēģija Orkneju un Šetlendas nodeva Skotijai, jo nebija izmaksājusi norunāto pūra naudu.

Atsauces labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu

Koordinātas: 59°00′N 3°00′W / 59.000°N 3.000°W / 59.000; -3.000