Lorija sala
Lorija sala (angļu: Laurie Island, spāņu: Isla Laurie) ir sala Antarktikā, otra[1] lielākā Dienvidorkneju salu arhipelāga sala. Izvietojusies arhipelāga austrumdaļā, Vašingtona šaurums rietumos to atdala no Pauela salas. Krasta līnija ļoti robota, vairākas garas un šauras pussalas tālu iestiepjas jūrā, veidojot plašus līčus. Piekrastē daudz sīku saliņu un klinšu. Lielāko salas daļu klāj ledāji, centrālajā daļā paceļas ar ledāju klātā Melvila augstiene. Vairākas vietas Lorija salā un mazajās saliņās tās piekrastē atzītas par putniem nozīmīgām vietām.[2]
| Lorija sala | |
|---|---|
 Lorija salas piekraste | |
  Lorija sala | |
| Ģeogrāfija | |
| Izvietojums | Antarktika |
| Koordinātas | 60°44′0″S 44°35′0″W / 60.73333°S 44.58333°WKoordinātas: 60°44′0″S 44°35′0″W / 60.73333°S 44.58333°W |
| Arhipelāgs | Dienvidorkneju salas |
| Platība | 50 km² |
| Garums | 22 km |
| Augstākais kalns | 940 m |
| Administrācija | |
.svg){kind=small} Antarktika | |
| Pretenzija |
Britu Antarktiskā teritorija, Argentīnas Antarktīda |
 Lorija sala Vikikrātuvē | |
Salu 1821. gada decembrī salas rietumu galu atklāja britu roņu mednieks Džordžs Pauels un nodēvēja to par godu britu kartogrāfam Ričardam Holmsam Lorijam (Richard Holmes Laurie), kurš sagatavoja un izdeva Pauela kartes.[3] 1823. gada janvārī salu pilnībā apkuģoja un aptuveni nokartēja Džeimsa Vedela ekspedīcija, kas to sākotnēji nodēvēja par Vedela salu, bet vēlāk nosaukumu mainīja pret Melvila salu par godu britu valstsvīram Robertam Dandasam (Robert Dundas), otrajam grāfam Melvilam.
1903. gada martā salā ieradās Viljama Brūsa ekspedīcija ar kuģi Scotia. Brūsa komanda uzbūvēja akmens ēku Omondhausu (Omond House), ko izmantoja gan kā patversmi, gan kā meteostaciju.[4] Ekspedīcija plānveidīgi izpētīja un nokartēja salu, kā arī atgrieza tai Pouela doto nosaukummu. 1903. gada decembrī Brūss devās uz Buenosairesu un 1904. gada janvārī ar Lielbritānijas valdības akceptu nodeva Lorija salā izbūvēto meteostaciju Argentīnas īpašumā. Stacijā, kas vēlāk tika pārdēvēta par Orkadasu, kopš tā laika tiek veikti nepārtraukti meteoroloģiskie un ģeomagnētiskie novērojumi un tā ir vecākā cilvēku apdzīvotā vieta Antarktikā.
No 1946. gada janvāra līdz 1947. gada martam Gedesa ragā salas ziemeļos darbojās Lielbritānijas polārstacija Keipgedesa.[5]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ «UNEP Islands». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 1. maijā. Skatīts: 2013. gada 2. novembrī.
- ↑ «Important Bird Areas in Antarctica». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 12. augustā. Skatīts: 2013. gada 3. novembrī.
- ↑ SCAR Composite Gazetteer
- ↑ Section 5: Voyage of the Scotia. Autumn in Scotia Bay
- ↑ «Cape Geddes Station C — History». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 4. janvārī. Skatīts: 2013. gada 3. novembrī.