Benina
Benina (franču: Bénin), oficiāli Beninas Republika (République du Bénin) ir valsts Rietumāfrikā. To dienvidos apskalo Gvinejas līcis, tā robežojas ar Togo rietumos, ar Nigēriju austrumos, bet ar Burkinafaso un ar Nigēru ziemeļos. Benina atrodas Subsahāras Āfrikas daļā. Beninas kopējā platība ir 114 763 km2 un to ietekmē tropu josla. Beninai ir samērā līdzens reljefs, izņemot ziemeļrietumu daļu uz robežas ar Togo, kurā ir izvietojusies Atakoras grēda. Benina ar 10,32 miljoniem iedzīvotāju ir astoņdesmit piektā lielākā valsts pasaulē.
| Beninas Republika République du Bénin |
||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
| Devīze: "Fraternité, Justice, Travail" (franciski) "Brālība, taisnīgums, darbs" |
||||||
| Himna: L'Aube Nouvelle (franciski) Jaunas dienas ausma |
||||||
 |
||||||
| Galvaspilsēta | Portonovo1 6°28′N 2°36′E / 6.467°N 2.600°E | |||||
| Lielākā pilsēta | Kotonu | |||||
| Valsts valodas | franču valoda | |||||
| Valdība | Prezidentāla republika | |||||
| - | Prezidents | Patrīss Talons | ||||
| Neatkarība | no Francijas | |||||
| - | Datums | 1960. gada 1. augustā | ||||
| Platība | ||||||
| - | Kopā | 114,763 km² (101.) | ||||
| - | Ūdens (%) | 0,02 | ||||
| Iedzīvotāji | ||||||
| - | iedzīvotāji 2013. gadā | 10 323 0002[1] (85.) | ||||
| - | Blīvums | 78,1/km² (120.3) | ||||
| IKP (PPP) | 2012.. gada aprēķins | |||||
| - | Kopā | $15,586 miljardi[2] | ||||
| - | Uz iedzīvotāju | $1 666[2] | ||||
| Džini koef. (2003) | 36,5 (vidējs) | |||||
| TAI (2021) | ▲ 0,525 (zems) (166.) | |||||
| Valūta | Rietumāfrikas franks (XOF) |
|||||
| Laika josla | WAT (UTC+1) | |||||
| - | Vasarā (DST) | neievēro (UTC+1) | ||||
| Interneta domēns | .bj | |||||
| ISO 3166-1 kods | 204 / BEN / BJ | |||||
| Tālsarunu kods | +229 | |||||
| 1 | Kotonu ir valdības mājvieta. | |||||
| 2 | Novērtējums ņem vērā AIDS izraisīto mirstību; tas var uzrādīt mazāku iedzīvotāju skaitu kā gaidīts. | |||||
| 3 | Rangs balstīts uz 2005. gada novērtējumu. | |||||
Lai gan valsts pēdējo gadu laikā pieredzējusi ekonomisko attīstību un ir viena no Āfrikas lielākajām kokvilnas ražotājām, tā ir viena no nabadzīgākajām valstīm pasaulē.[3]
Vēsture
labot šo sadaļuNo 17. gadsimta sākuma mūsdienu Beninas teritorijā pastāvēja Dahomejas karaliste. Tā bija plaši pazīstama ar reālistisku bronzas figūru lējumiem. Tās iedzīvotāji tirgojās ar ziloņkaulu, pipariem, palmu eļļu un vergiem, kurus tālāk pārdeva portugāļiem. Pēc vergu tirdzniecības aizliegšanas Dahomeja zaudēja savu varenību. 1892. gadā Francija pakļāva Beninu un 1899. gadā iekļāva to Franču Rietumāfrikā. 1960. gadā Benina ieguva neatkarību kā Dahomejas Republika. 1972. gadā pulkvedis Matjē Kereku veica valsts apvērsumu un kļuva par valsts prezidentu. 1975. gadā viņš par valsts ideoloģiju pasludināja marksismu-ļeņinismu un pārdēvēja valsti par Beninas Tautas Republiku. Nemieri 1989. gadā piespieda Kereku attiekties no marksisma-ļeņinisma un sarīkot brīvas vēlēšanas. 1990. gada 1. martā valsti pārdēvēja par Beninas Republiku. 1991. gada prezidenta vēlēšanās Kereku zaudēja Nikeforam Soglo. Mūsdienās Beninā valda daudzpartiju demokrātija.
Ģeogrāfija
labot šo sadaļuBenina atrodas Āfrikas rietumos starp Nigēras upi un Gvinejas līci. Beninas kopējā teritorija aizņem 114 763 km², kura sastāv no 110 622 km² jeb 98,2% sauszemes un 2 000 km² jeb 1,8% ar ūdeni klātas virsmas. Tā pēc platības ir simt pirmā lielākā valsts pasaulē un viena no mazākajām valstīm Āfrikā. Augstākais punkts ir Sokbaro kalns, kas atrodas valsts ziemeļrietumu daļā un atrodas 658 metrus virs jūras līmeņa. Beninas krasta līnija gar Gvinejas līci ir 121 km gara.
Benina ir sadalīta piecos dabas reģionos. Piekrastes reģions ir zems, plašs un smilšains, kā arī šeit atrodas vairāki purvi un lagūnas. Pēc piekrastes reģiona virzienā uz ziemeļiem seko barre zeme. Nosaukums barre ir vārds, kuru franči ir ieviesuši izmantojot portugāļu vārdu barro, kas nozīmē "māls", un šeit šis iezis ir sastopams lielā daudzumā. Trešais dabas reģions ir Beninas plato, ceturtais ir Atakora kalni, bet piektais reģions atrodas valsts ziemeļos Nigēras līdzenumā, caur kuru plūst Nigēras upe.
Administratīvais iedalījums
labot šo sadaļuBenina sastāv no divpadsmit departamentiem un septiņdesmit septiņām komūnām. Oficiāli Beninas galvaspilsēta ir Portonovo, bet de facto galvaspilsēta ir Kotonu, kas ir Beninas ekonomiskais centrs un lielākā pilsēta.
Politika
labot šo sadaļuBiznesmenis Patrīss Talons kļuva par Beninas prezidentu, uzvarot 2016. gada vēlēšanās. Stājoties amatā, viņš apsolīja novērst terorismu valstī un veicināt nacionālo vienotību.[3]
Benina ir ANO, Āfrikas Savienības un Frankofonijas pilntiesīga locekle.[4]
2007. gadā Benina tika ierindota 53. vietā pasaulē pēc preses brīvības indeksa. 2005. gadā Benina ierindojās 88. vietā pasaulē pēc korupcijas attīstības līmeņa.[5]
Iedzīvotāji
labot šo sadaļuAptuveni 39% no Beninas iedzīvotājiem ir foni un tai radniecīgo cilšu pārstāvji. Valsts oficiālā valoda ir franču valoda, lai gan plaši izplatītas ir arī fonu un jorubu valodas.
Atsauces
labot šo sadaļu| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Benina |
- ↑ (angliski) Central Intelligence Agency. «Benin». The World Factbook, 2009. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-09-18. Skatīts: 2010-02-01.
- ↑ 2,0 2,1 (angliski) «Benin». International Monetary Fund. Skatīts: 2009-10-01.
- ↑ 3,0 3,1 «Benin country profile». 2019. gada 29. apr. – caur www.bbc.com.
- ↑ «International cooperation - Benin». www.nationsencyclopedia.com.
- ↑ «Countries Compared by Government > Government corruption rating. International Statistics at NationMaster.com». www.nationmaster.com.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Benina.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
 | Šis ar Āfriku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |