Dīķa varde
Dīķa varde (Pelophylax lessonae) ir varžu dzimtas (Ranidae) Latvijā dzīvojoša suga, kas pieder pie dīķa varžu ģints (Pelophylax).[1][2] Tā sastopama tikai Eiropā, rietumos sākot ar Franciju, Korsiku ieskaitot, ziemeļos sasniedzot Zviedrijas dienviddaļu, dienvidos Itāliju, Sicīliju ieskaitot, Slovēniju, Rumāniju un Horvātiju, austrumos Volgas upi Krievijā. Introducēta Anglijā. Izolēta populācija reģistrēta Norvēģijas dienvidos.[2][3]
Dīķa varde Pelophylax lessonae (Camerano, 1882) | |
---|---|
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Hordaiņi (Chordata) |
Klase | Abinieki (Amphibia) |
Kārta | Bezastainie abinieki (Anura) |
Dzimta | Varžu dzimta (Ranidae) |
Ģints | Dīķa vardes (Pelophylax) |
Suga | Dīķa varde (Pelophylax lessonae) |
Sinonīmi | |
| |
Dīķa varde Vikikrātuvē |
Izskats un īpašības
labot šo sadaļuDīķa varde ir vidēji liela varde (mazāka nekā ezera varde), kuras ķermeņa garums ir 4,5—5,5 cm, retāk līdz 7 cm.[4] Tēviņš nedaudz mazāks nekā mātīte. Dīķa vardes āda ir gluda. Mugura koši zaļa, retāk brūngana, bieži ar zeltainu vai dzeltenu garenisku svītru. Uz muguras bieži redzami melni plankumi vai punktiņi. Vēderpuse balta, bez plankumiem. Tēviņam atšķirībā no mātītes ir koši dzeltens kakls, ārējie rezonatori baltā krāsā, raksturīgi kurkst visu nārsta periodu.[4]
Dzīves veids
labot šo sadaļuDīķa varde lielāko daļu dzīves pavada dažādos stāvošos ūdensbaseinos, kas parasti ir ar bagātīgu augāju. Izvairās no lieliem ezeriem un upēm. Ūdenstilpes var atrasties lapukoku un jauktos mežos, mežmalās, palieņu pļavās. Ziemo ūdenī, dažreiz uz sauszemes — alās un bedrēs.[5] Ziemošanas periods sākas septembra beigās vai oktobrī,[4] bet pavasarī mostas, kad ūdens temperatūra sasniedz +8°C.[6]
Vasaras aktivitātes periodu dīķa varde pavada ūdenstilpē vai tās krastā. Pārtiek pārsvarā no kukaiņiem, kas uzturas ūdeņu tuvumā. Aktīva dienā, taču nārsta dziedāšana visintensīvākā ir pievakarē un turpinās visu nakti.[4] Ārpus vairošanās sezonas dīķa varžu vislielākā aktivitāte ir siltākajās diennakts stundās (no pulksten 12—16), karstajās dienās to aktivitātes laiks novirzās tuvāk vakaram. Šajā laikā dīķa varde aktīvi barojas. Dīķa vardes ir teritoriāli dzīvnieki. Aptuveni līdz desmit metriem no ūdens tilpnes krasta tās iekārto sev teritoriju. Katras vardes individuālais laukums nav liels (0,4-0,8 m²), bet tās to aktīvi apsargā, izdodot skaļu, specifisku signālu un uzbrūkoši lecot pretinieka virzienā.[6] Viena no dīķa vardes aizsardzības uzvedībām ir lēkšana no krasta ūdenī, bet atšķirībā no ezera vardes, kas ierokas dūņās, tā ienirst un, kādu gabalu nopeldējusi, uznirst. Vienas vardes lēciens izraisa blakus esošajām vardēm tādu pašu reakciju.[6]
Vairošanās
labot šo sadaļuNārsta periods Latvijā dīķa vardēm ir maijā un sākas atkarībā no ūdens temperatūras (pārsniedzot 15°C). Nārsto nelielos dīķos, vecupēs vai karjeros. Mātīte iznērš 2000—3000 ikru nelielām porcijām. Ikri parasti sakopoti bezveidīgos gļotu kamolos, kas peld pa ūdens virsmu. Kurkuļi attīstās 4—12 dienās,[6] tie ir lieli, ļoti aktīvi, pirms metamorfozes jau iegūst zaļi plankumainu nokrāsu un sasniedz 7 cm garumu. Metamorfoze notiek pēc 2—3,5 attīstības mēnešiem. Jaunās vardītes ūdenstilpi parasti atstāj augusta beigās. To garums ir ap 3 cm. Dzimumgatavība iestājas dzīves trešajā gadā.[4]
Hibrīdi
labot šo sadaļuDīķa varde pārojas ar ezera vardi, radot vairoties spējīgus pēcnācējus. Hibrīdus sauc par zaļajām vardēm (Pelophylax kl. esculentus).[7] Dīķa varde krustojas arī ar zaļo vardi. Abas vardes bieži tiek jauktas, ar ko daudzos gadījumos arī dzīvo vienā ūdenstilpē.[4]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Ranidae: Pelophylax Fitzinger, 1843
- ↑ 2,0 2,1 Pelophylax lessonae (Camerano, 1882)
- ↑ IUCN: Pelophylax lessonae
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 4,5 «Latvijas daba: Dīķa varde». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 26. oktobrī. Skatīts: 2015. gada 9. maijā.
- ↑ «Latvijas abinieki: Dīķa varde». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 20. martā. Skatīts: 2015. gada 9. maijā.
- ↑ 6,0 6,1 6,2 6,3 «Zaļās vardes». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2015. gada 9. maijā.
- ↑ «Latvijas daba: Zaļā varde». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 25. oktobrī. Skatīts: 2015. gada 9. maijā.