Dīķa vardes
Dīķa vardes jeb zaļās vardes (Pelophylax) ir varžu dzimtas (Ranidae) ģints, kas apvieno 21 mūsdienās dzīvojošu varžu sugu un 2 hibrīdsugas.[1] Saskaņā ar jaunākajiem ģenētiskajiem pētījumiem varžu dzimtai ir veikta revīzija un no brūno varžu ģints (Rana) tika izdalīta dīķa varžu ģints.[1][2]
| Dīķa vardes Pelophylax (Fitzinger, 1843) | |
|---|---|
 Dīķa varde (Pelophylax lessonae) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Abinieki (Amphibia) |
| Virskārta | Varžu virskārta (Batrachia) |
| Kārta | Bezastainie abinieki (Anura) |
| Apakškārta | Jauno varžu apakškārta (Neobatrachia) |
| Dzimta | Varžu dzimta (Ranidae) |
| Ģints | Dīķa vardes (Pelophylax) |
 Dīķa vardes Vikikrātuvē | |
Izplatība
labot šo sadaļu
Dīķa vardes sastopamas Ziemeļāfrikā, Eiropā un Āzijā, austrumos sasniedzot Kluso okeānu. Izolētas populācijas mājo Eritrejā, Saūda Arābijas rietumos Asīra kalnu reģionā, kā arī Saūda Arābijas austrumu oāzēs un Bahreinā. Dīķa vardes introducētas arī Kanāriju salās.[1] Latvijā sastopamas 3 dīķa varžu ģints sugas: ezera varde (Pelophylax ridibundus), dīķa varde (Pelophylax lessonae) un zaļā varde (Pelophylax kl. esculentus).[3]
Kopīgās īpašības
labot šo sadaļuDīķa vardes galvenokārt uzturas ūdenī, bet tās ir novērojamas arī uz sauszemes, ja ir pietiekami daudz mitruma. Divas sugas — Centrālāzijas dīķa varde (Pelophylax terentievi) un Sahāras varde (Pelophylax saharicus) mājo tuksnesī, apdzīvojot ūdens bedres. Šīs ģints sugas galvenokārt ir aktīvas krēslā un naktī, bet novērojamas arī gaišajā dienas laikā. Barojas ar dažādiem sauszemes bezmugurkaulniekiem.
Dīķa vardes ir vidēji lielas un lielas vardes. Mātītes ir lielākas nekā tēviņi. Purna daļa šīm vardēm ir smaila un pagarināta. Acis atrodas tuvāk viena otrai nekā brūnajām vardēm. Pakaļkājas garas un muskuļotas. Ādas krāsa galvenokārt ir zaļa, lai gan sastopamas arī pelēcīgas un brūnganas sugas. Uz muguras daudzām sugām tumšāki plankumi, bet uz galvas var būt košu krāsu raibumi.[4]
Hibrīdsugas
labot šo sadaļuŠo varžu grupai ir raksturīgas vairoties spējīgas hibrīdsugas. Ezera vardes un dīķa vardes pēcnācējus sauc par zaļajām vardēm (Pelophylax kl. esculentus), kā arī par zaļajām vardēm sauc zaļās vardes un dīķa vardes pēcnācējus. Ezera vardes un Ibērijas dīķa vardes (Pelophylax perezi) pēcnācējus sauc par Grafa vardēm (Pelophylax kl. grafi), kā arī par Grafa vardēm sauc Grafa vardes un Ibērijas dīķa vardes pēcnācējus.
Kādreiz tika izdalīta arī Itālijas zaļā varde (Pelophylax kl. hispanicus), kas saskaņā ar jaunāko sistemātiku ir Itālijā dzīvojoša zaļā varde (Pelophylax kl. esculentus). Par Itālijas zaļajām vardēm sauca Itālijas dīķa vardes (Pelophylax bergeri) un zaļās vardes pēcnācējus, bet, tā kā Itālijas dīķa varde mūsdienās tiek uzskatīta par dīķa vardes paveidu un vairs netiek izdalīta kā atsevišķa suga,[1] tad arī hibrīds vairs netiek izdalīts kā atsevišķs taksons.
Sistemātika
labot šo sadaļu
Dīķa varžu ģints (Pelophylax)[1]
- Albānijas dīķa varde (Pelophylax shqipericus)
- Centrālāzijas dīķa varde (Pelophylax terentievi)
- Dīķa varde (Pelophylax lessonae)
- Dzeltenā upju varde (Pelophylax tenggerensis)
- Epīras dīķa varde (Pelophylax epeiroticus)
- Eritrejas varde (Pelophylax demarchii)
- Ezera varde (Pelophylax ridibundus)
- Fudzjaņas dīķa varde (Pelophylax fukienensis)
- Grieķijas ezera varde (Pelophylax kurtmuelleri)
- Hubei varde (Pelophylax hubeiensis)
- Ibērijas dīķa varde (Pelophylax perezi)
- Karpatosas varde (Pelophylax cerigensis)
- Kipras varde (Pelophylax cypriensis)
- Krētas varde (Pelophylax cretensis)
- Levantes zaļā varde (Pelophylax bedriagae)
- Melnpunktu dīķa varde (Pelophylax nigromaculatus)
- Pekinas dīķa varde (Pelophylax plancyi)
- Sahāras varde (Pelophylax saharicus)
- Seulas dīķa varde (Pelophylax chosenicus)
- Tokijas dīķa varde (Pelophylax porosus)
- Turcijas ezera varde (Pelophylax caralitanus)
Dīķa varžu hibrīdsugas:
- Grafa varde (Pelophylax kl. grafi)
- Zaļā varde (Pelophylax kl. esculentus)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 Ranidae: Pelophylax Fitzinger, 1843
- ↑ «The phylogenetic problem of Huia (Amphibia: Ranidae)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 3. martā. Skatīts: 2015. gada 4. maijā. Arhivēts 2016. gada 3. martā, Wayback Machine vietnē.
- ↑ «Abinieki: Bezastainie abinieki (Anura syn. Ecaudata)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 3. februārī. Skatīts: 2015. gada 3. maijā.
- ↑ Кузьмин С. Л. Земноводные бывшего СССР. — М.: Товарищество научных изданий КМК, 2012. — 2-е изд. — С. 221. — 370 с. — ISBN 978-5-87317-871-1
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Tolweb: Rana (Pelophylax) Fitzinger 1883 Arhivēts 2015. gada 27. jūnijā, Wayback Machine vietnē.
- Amphibiaweb: Pelophylax