Ezera varde
Ezera varde (Pelophylax ridibundus) ir varžu dzimtas (Ranidae) Latvijā dzīvojoša varžu suga, kas pieder pie dīķa varžu ģints (Pelophylax).[1][2] Tā sastopama Eiropā, sākot ar Francijas ziemeļiem, areālam stiepjoties cauri Centrāleiropai un Austrumeiropai, ziemeļos sasniedzot Baltijas jūras krastu un Somijas dienviddaļu. Dienvidos areāla robeža sasniedz Spānijas ziemeļaustrumus, Itālijas ziemeļus un Balkānus, Grieķiju ieskaitot. Austrumos areāls stiepjas līdz Irānai un Afganistānai. Izolētas populācijas mājo Saūda Arābijas rietumos Asīra kalnu reģionā, kā arī Saūda Arābijas austrumu oāzēs. Introducēta Anglijā un Itālijā.[2][3]
| Ezera varde Pelophylax ridibundus (Pallas, 1771) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Abinieki (Amphibia) |
| Kārta | Bezastainie abinieki (Anura) |
| Dzimta | Varžu dzimta (Ranidae) |
| Ģints | Dīķa vardes (Pelophylax) |
| Suga | Ezera varde (Pelophylax ridibundus) |
| Sinonīmi | |
| |
 Ezera varde Vikikrātuvē | |
Izskats un īpašības
labot šo sadaļu
Ezera varde ir vidēji liela vai liela varde, tās ķermeņa garums apmēram 7—10 cm, retāk līdz 17 cm.[4] Tēviņi ir mazāki nekā mātītes. Galva ir proporcionāli liela, pakaļkājas garas un spēcīgas. Zaļā varde ļoti labi lec. Tās āda ir gluda. Muguras krāsa var būt ļoti dažāda, visbiežāk tā ir tumši zaļa vai brūngana, parasti ar melniem plankumiem vai punktiņiem, kā arī tām garenvirzienā mēdz būt dzeltena svītra pāri mugurai. Vēderpuse balta vai pelēka, ar daudziem melniem plankumiem. Tēviņam ārējie rezonatori melnā krāsā. Tam ir raksturīga, atpazīstama kurkstēšana visu nārsta periodu.[4] Kurkstēšanas skaņas stiprums bieži vien ir 100 Db stiprs, kas atbilst blakus ejoša vilciena troksnim.[5]
Dzīves veids
labot šo sadaļuEzera varde galvenokārt uzturas ūdenī vai ūdenstilpes krastā. Apdzīvo ļoti dažādus biotopus. Labprātāk izvēlas atklātas un labi sasilstošas ūdenstilpes ar bagātīgu augāju. Izmanto visdažādākos stāvošus un tekošus ūdeņus. Tās var būt gan nelielas peļķes, gan lieli ezeri un upes. Ziemo ūdensbaseina dibenā,[6] dūņās vai uz grunts caurtekošās (neaizsalstošās) ūdens tilpnēs.[5]
Ezera varde pārtiek pārsvarā no bezmugurkaulniekiem (kukaiņiem, sliekām, zirnekļiem un gliemežiem), bet barojas arī ar zivju mazuļiem, dažādu sugu varžu kurkuļiem (savas sugas kurkuļus ieskaitot[5]), mazām vardītēm un lielākie īpatņi pat ar ūdensputnu mazuļiem un maziem grauzējiem. Aktīva dienā, taču nārsta dziedāšana visintensīvākā ir pievakarē. Pašās karstākajās stundās tā paslēpjas ēnā vai piekrastes zālēs.[5]
Vairošanās
labot šo sadaļu.jpg)
Nārsta periods Latvijā ir maijā, periodam sākoties, kad ūdens temperatūra pārsniedz 15 °C. Ezera varde nārsto lielos dīķos, vecupēs vai upju līčos, izvēlas daudz lielākas ūdenstilpes nekā dīķa varde. Mātīte iznērš līdz 3000 - 5000 ikru nelielām porcijām, ļoti lielas mātītes līdz 11 000 iekriem. Ikri parasti sakopoti gļotu kamolos, kas peld pa ūdens virsmu. Kurkuļi izšķiļas pēc 7—10 dienām. Metamorfoze notiek pēc 2,5—3 mēnešiem, kad kurkuļi sasnieguši 5–9 cm garumu. Kurkuļi savācās lielos baros, un to skaits 1 ūdens kubikmetrā var būt 900 īpatņi. Tomēr līdz jaunai vardītei izdzīvo tikai 0,5—5,5%. Dažreiz kurkuļi nepaspēj iziet metamorfozi vienas siltās sezonas laikā, tāpēc pārziemo kāpura stadijā.[5] Jaunās vardītes ūdenstilpi parasti atstāj augusta beigās. To garums ir ap 2,5 cm. Dzimumgatavība iestājas dzīves trešajā gadā.[4]
Hibrīdi
labot šo sadaļuEzera varde pārojas ar dīķa vardi, radot vairoties spējīgus pēcnācējus. Hibrīdus sauc par zaļajām vardēm (Pelophylax kl. esculentus).[7]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Ranidae: Pelophylax Fitzinger, 1843
- ↑ 2,0 2,1 Pelophylax ridibundus (Pallas, 1771)
- ↑ IUCN: Pelophylax ridibundus
- ↑ 4,0 4,1 4,2 «Latvijas daba: Ezera varde». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 23. martā. Skatīts: 2015. gada 9. maijā.
- ↑ 5,0 5,1 5,2 5,3 5,4 «Zaļās vardes». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2015. gada 9. maijā.
- ↑ «Latvijas abinieki: Ezera varde». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 20. martā. Skatīts: 2015. gada 9. maijā.
- ↑ «Latvijas daba: Zaļā varde». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 25. oktobrī. Skatīts: 2015. gada 9. maijā.