Dēnhofi (vācu: Dönhoff, Donhoff poļu: Denhoff) ir sena vācbaltiešu dzimta, kas 15. gadsimtā ieceļoja Livonijā un vēlāk izplatījās arī Polijas-Lietuvas kopvalstī un Austrumprūsijā.

Grāfu Dēnhofu dzimtas ģerbonis.

Vēsture labot šo sadaļu

Dzimta cēlusies no Dinehofes (Dünehove) pils Rūras apgabalā, kas tās īpašumā atradusies 15. un 16. gadsimtā. Daudzi Dēnhofu dzimtas piederīgie šajā laikā iestājās Vācu ordenī un izceļoja uz Livoniju.[1]

Livonijas atzara ciltstēvs Hermanis Dēnhofs 1478. gadā ieceļojis Kurzemē un apprecējies ar Strazdes zemtura Hermaņa no Dumpjāņiem (Hermann von Dumpian) meitu Mariju. Viņiem bija 9 bērni.[2] Viņa mazdēls Hermanis Dēnhofs (ap 1520—1570) kļuva par Livonijas ordeņa Durbes pilskungu, no viņa 11 bērniem ievērojamākie bija Gerhards Dēnhofs (ap 1554—1602) un Teodors Dēnhofs (ap 1567—1622), kas abi izcēlās Poļu—zviedru karos (1600—1629) pret zviedriem. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. Gerharda Dēnhofa dēliem Magnusam Ernestam, Kasparam un Gerhardam piešķīra mantojamu Svētās Romas impērijas grāfu titulu.

Dzimtas Austrumprūsijas atzara rezidence bija Frīdrihšteinas pils netālu no Kēnigsbergas, Sofija fon Dēnhofa (Sophie Juliane Friederike von Dönhoff, 1768—1834/1838) kļuva par Prūsijas karaļa Frīdriha Vilhelma II sievu. Prūsijas atzaram piederēja arī diplomāts un politiķis grāfs Augusts fon Dēnhofs (August Karl Graf von Dönhoff-Friedrichstein, 1845—1920) un žurnāliste grāfiene Mariona fon Dēnhofa (Marion Hedda Ilse Gräfin Dönhoff, 1909—2002).

Dēnhofu muižas Latvijā labot šo sadaļu

Ievērojami Dēnhofi labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu